Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs saka paldies abu valstu vadītājiem, jo viņu rīcība atbilst olimpisko spēļu idejai. Janvāra sākumā, pēc triju gadu pārtraukuma, amatpersonas tikās un vienojās, ka Ziemeļkoreja startēs Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.
Lai gan izskan cerības, ka attiecības Korejas pussalā uzlabosies, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns to visu sauc par teātri. “Pagājušais gads bija “ražens” Ziemeļkorejai. Un decembrī būtībā tika noteikta Ziemeļkorejas ekonomiskā blokāde. Tika būtiski ierobežota naftas produktu piegāde, tāpat arī tika aizliegts veikt noteiktu preču eksportu un importu, kas attiecas gan uz akmeņoglēm, gan dažādiem tekstila un jūras produktiem,” norāda Andžāns.
Viņaprāt, tieši tāpēc Ziemeļkoreja šobrīd ir spiesta kaut ko darīt. Un šī nav pirmā reize. 2000.gadu sākumā notika sarunas ar Ziemeļkoreju par tās kodolprogrammas apturēšanu un šķita, ka situācija uzlabosies.
Tāpat 2006.gadā abas valstis soļoja zem viena karoga, uz kura attēlota zila Korejas pussalas kontūra uz balta fona. To izmanto tikai reizēs, kad tās kopā startē sporta pasākumos.
Pētnieks Andžāns uzsver – vienīgais, kas kopš tā laika ir mainījies, ir tas, ka Ziemeļkoreja kļuvusi spēcīgāka.
“Un šis ir tāds māņu manevrs, par kuru Dienvidkoreju ir brīdinājusi gan ASV, gan Japāna, ka nevajadzētu ļauties šarma ofensīvai.
Tagad Ziemeļkoreja mēģina parādīt, cik viņi ir draudzīgi, ka ir gatavi mierīgi līdzās pastāvēt, bet acīmredzami tas ir tikai ekonomisku interešu vadīts pasākums,” uzskata Andžāns.
Viņš arī uzskata, ka Ziemeļkoreja jebkurā gadījumā mēģinātu mazināt sankcijas. Turklāt olimpiskās spēles Ziemeļkorejas iespējas tikai palielina, jo spēļu atklāšanu pasaulē vēro miljoniem cilvēku.
“Tā ir tāda iespēja izrādīties. Tāpēc arī korejieši sūta tur karsējmeitenes vai karsējzēnus, kas mēģinās Ziemeļkoreju parādīt labā gaismā, lai mainītu pasaules priekštatu. Citādāk visiem liekas – ir trakais Kims, badā mirstoši cilvēki, raķetes un militāristi, bet šajā gadījumā varētu parādīt, ka ir arī tā civilizētā seja,” norāda Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks.
Tas, protams, ir izdevīgi arī Dienvidkorejai. Andžāns vērš uzmanību, ka jaunais valsts prezidents Muns Džēins ir daudz atvērtāks sarunām ar Ziemeļkoreju un viņi izmantos jebkuru iespēju uzlabot attiecības. Tomēr ir skaidrs, ka ar olimpiskajām spēlēm vien abu valstu konfliktu noteikti neizdosies atrisināt.
Ziņots, ka Ziemeļkoreja un Dienvidkoreja olimpiskajās spēlēs startēs zem viena karoga, un šis lēmums izraisīja daļas dienvidkorejiešu neapmierinātību. Savukārt Ziemeļkorejas un ASV attiecībās jau ilgstoši valda spriedze.
