Ārpolitikas pētnieki: Pirmajā prezidentūras mēnesī Tramps komunikācijas stilu nav mainījis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Cerība, ka pēc Donalda Trampa oficiālas kļūšanas par ASV līderi mainīsies arī viņa komunikācija, kļūstot prezidenta cienīgākai, bijusi velta, secina pētnieki. Lai arī ir vairāki jautājumi, kuros Tramps ietur priekšvēlēšanu laikā uzsākto kursu, daudzās sfērās ASV prezidents nonāk pretrunās pats ar saviem izteikumiem.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs piekrīt – publisku uzstāšanos laikā brīžiem ASV prezidents jūtami runā citu sagatavotus tekstus, taču drīz virspusē izlaužas tas pats priekšvēlēšanu Donalds Tramps: “Viņš nav mainījies.

Un ļoti daudzas no idejām, kuras viņš teica savas kampaņas laikā, pat tās radikālākās, viņš ir saglabājis.

Viņš tieši ir lepns, ka pilda savus kampaņas solījumus. Gan par musulmaņu iebraukuma aizliegumu, gan par sienas būvēšanu uz Meksikas robežas un arī citus viņa solījumus. Kas ir tas pozitīvais, ka dažās lietās viņš un viņa padomnieki tomēr ir mainījuši savas domas.”

Viena no tām – iespējamās attiecības ar Krieviju. Iepriekš izteikti draudzīgajā tonī tomēr ienākušas arī kritiskas notis. Piemēram, tvīts, kurā Tramps atzīst, ka Krimas aneksija bijusi pretlikumīga. Taču lielāka loma šajā ziņā ir tieši Trampa administrācijas cilvēkiem, uzskata pētnieks.

“Ir aizsardzības ministrs – ģenerālis Matiss, kurš ir klasisks republikānis. Viņš vēlas spēcīgu NATO, spēcīgus sabiedrotos, viņš ir ļoti kritisks pret Krievijas ārpolitiku gan Ukrainā, gan Sīrijā, gan plašākā Austrumeiropas kontekstā. Ir vēstniece ANO, kura ir bijusi kritiska, ir tagad valsts sekretārs un aizsardzības ministrs, kuri ir bijuši kritiski. Tramps viens pats nevar izlemt ārpolitiku, kas ir ļoti, ļoti pozitīvi mums,” norāda Hiršs.

Loģiski, ka Krievijas varas elite par šādu retorikas maiņu nav sajūsmā. Tas nozīmē, ka strauja mešanās uz vienu roku lielvalstu starpā nenotiks.

“Nesenie izteikumi gan no ASV aizsardzības ministra, gan no valsts sekretāra liecina, ka ļoti radikālas izmaiņas vismaz šajās saturiskajās pozīcijās no ASV puses nav gaidāmas. Kur ir izmaiņas – ir zināmi kompromisu meklējumi, ir izmaiņas attiecībā uz pieejām. Piemēram, abas puses – gan ASV, gan Krievija – ir pateikušas, ka ir atvērtas dialogam. Bet dialogs vēl nenozīmē vienošanos un nenozīmē sadarbību,” komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Komunikācijas ziņā Kremļa atbilde ir norādes Krievijas televīzijām samazināt ASV prezidenta atspoguļojumu. Tās kopš ievēlēšanas pārsvarā rādīja Trampu kā konstruktīvu, inteliģentu un saprotošu cilvēku. “Tagad tas viss ir piebremzējies ar vienu mērķi – sagatavot Krievijas televīzijas auditorijas šai neskaidrajai pozīcijai. Vienalga, vai tas tālāk attīstīsies pa dialoga ceļu, vai varbūt arī būs konfrontācijas elementi,” norāda Cepurītis.

Neziņa māc arī Eiropas līderus. Vairāki norādījuši, ka tagad jāuztraucas ne tikai par Krieviju un Austrumiem, bet arī par ASV ārpolitiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti