Viņa norādīja, ka pašlaik Krievijā nav jauna nopietna opozīcijas līdera, nav arī viena reāli organizējoša spēka, un protesti vērtējami kā spontāni.
Krievijā šādi protesti par dažādiem jautājumiem notiek jau kopš 2011.gada, kad pirmie protesti notika pēc prezidenta vēlēšanām, un kopš tā laika protesti, lai arī neregulāri, tomēr atkārtojas.
Iemesli, kāpēc cilvēki iziet ielās, ir ļoti dažādi, tā ir gan pensiju reforma, gan citi nepopulāri lēmumi saistībā ar valsts ekonomikas stāvokli un lejupslīdi, nepopulāri ir arī Krievijas centieni izdarīt spiedienu uz mediju vidi, mēģinājumi apspiest internetu.
Tomēr 50 000 cilvēku dalība protestos Maskavā nav uzskatāma par notikumu, kas izraisītu lielākas pārmaiņas Krievijā, sacīja pētniece.
Viņa pieļāva, ka Krievijas varas iestādes ļaus protestiem notikt vienā vai citā formātā arī turpmāk, jo tas ļauj cilvēkiem nolaist tvaiku, bet reālās pārmaiņas neizraisa, un protesti tik ilgā laika posmā to pierāda.
Arī represijas pret protestu dalībniekiem nebeigsies, jo ir jāparāda piemērs, ka Krievijas varas iestādes vērsīsies pret disidentismu jebkurā formātā jebkurā jautājumā, arī šī pozīcija bija konsekventa kopš 2011.gada, prognozēja Vizgunova.
KONTEKSTS:
Maskavas Saharova prospektā sestdien, 10.augustā, notika varas iestāžu sankcionēts mītiņš "Atgūsim sev vēlēšanu tiesības!", kurā saskaņā ar nevalstiskās organizācijas "Baltais skaitītājs" informāciju piedalījušies 49 900 cilvēki, kamēr Krievijas galvaspilsētas Iekšlietu pārvaldes paziņojumā minēts daudz mazāks dalībnieku skaits - 20 000.
Lēsts, ka tik plaša protesta akcija Maskavā iepriekšējo reizi notikusi tikai 2011.gada nogalē, kad cilvēki Bolotnajas laukumā protestēja pret parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Kā lēš nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas apkopo statistiku par protesta akciju laikā aizturētajiem, šai dienā Krievijā aizturēti kopumā 245 cilvēki - 146 Maskavā, 86 Sanktpēterburgā, kur notika varasiestāžu sankcionēti piketi, vēl 11 Rostovā pie Donas un divi Brjanskā.
