"Nav izdevies sēt paniku, izraisīt masu atriebību pret musulmaņiem. Piemēram, palūkojoties, kā Vācijas sabiedrība reaģēja uz Berlīnes teroraktiem – cilvēki saprot, ka viņi nevar sēdēt mājās, jo tas nozīmētu padoties tam, ko vēlas teroristi. Tādējādi šķiet, ka šo teroristu mērķis nav sasniegts un viņiem neizdosies to sasniegt," sacīja Austers.
Pēc viņa teiktā, terorakti Eiropā ir pierādījuši, ka ir nepieciešams vairāk sadarboties starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Šajā ziņā jau ir sperti soļi, gan veicot informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstīm, gan izveidojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.
"Tātad funkcionālā līmenī sadarbība pilnveidojas starp valstīm, problēma ir, kā šo sadarbību popularizēt, jo šobrīd nav populāri runāt, būt eiropietim," teica ārpolitikas eksperts.
Pēc viņa teiktā, pašlaik pār Eiropu veļas radikalizācijas vilnis, kas nebūt nav pirmais.
"Atceramies sešdesmito gadu beigas, septiņdesmito gadu sākumu, kad Eiropā teroaktus rīkoja kreisi noskaņotas anarhistu grupas. Un tas vienkārši ir jāpārdzīvo, un ar laiku šī enerģija apsīks.
Domājams, ka "Islāma valsts", islāma radikalizācija arīdzan tiks pārdzīvota un atrisināsies," uzskata Austers.
Jau ziņots, ka šogad Eiropu satricināja vairāki terorakti. Šā gada 22.martā teroristu sarīkotie sprādzieni Briseles lidostā un metro stacijā aiznesa līdzi 32 dzīvības un 300 cilvēkus ievainoja.
Francijas kūrortpilsētā Nicā šā gada 14.jūlijā, Bastīlijas ieņemšanas dienas svinību vakarā, cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot 84 cilvēkus un daudzus ievainojot.
Savukārt 19.decembra vakarā Ziemassvētku tirdziņa apmeklētāju pūlī pie Berlīnes Ķeizara Vilhelma baznīcas ietriecās kravas automašīna, nogalinot 12 cilvēkus un vairāk nekā 40 ievainojot.
