Pasaules politisko līderu komentāri sestdien bija diezgan nekonkrēti ar aizbildinājumiem, ka nav pietiekamas informācijas, taču ar skaidru atbalstu Turcijas līdzšinējai demokrātiski ievēlētajai valdībai, tās institūcijām un likuma varai. To, ka Eiropas līderi aktīvi neiejaucas Turcijā notiekošajā, Rostosks skaidro ar to, ka nebija zināms, kā naktī uz sestdienu aizsāktais process noslēgsies.
Viņaprāt, Turciju arī neviens negrasās kritizēt par to, kas tur noticis cīņas karstumā.
“Taču mums jāskatās, kas notiks tālāk, jo apcietināti ir tūkstošiem cilvēku. Tas zināmā mērā ir loģiski, jo apcietina tos, kuri varētu būt saistīti ar apvērsuma rīkotājiem. Bet tālāk jāskatās, kā apiesies ar šiem cilvēkiem. Viņiem tiks piemēroti smagi sodi, tad domāju – kritika, protams, sekos,” saka Rostoks.
Viņš vērtē, ka lielākā daļa Eiropas valstu un Turcijas kaimiņvalstu līderu priecājas par to, ka apvērsuma mēģinājums ir izgāzies.
Savukārt, ja apvērsums vismaz kaut kādā mērā būtu izdevies, Turcijai draudētu smags iekšpolitiskais konflikts, kas varētu tikt risināts ar militāriem līdzekļiem. “Domājot par to, ka Tuvajos Austrumos vēl kādā valstī notiek iekšpolitiskas problēmas un pilsoņu karš, tas nav vajadzīgs nevienam,” saka eksperts, skaidrojot, ka tieši vēlēšanās nepieļaut šādu situāciju apvieno ļoti atšķirīgu valstu līderus.
Tā kā pēc nesekmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijas bruņotajos spēkos notiek tīrīšanas, tā, iespējams, tiks novājināta, lēš Rostoks.
Vēstīts, ka naktī uz sestdienu, 16.jūliju, Turcijā armijas daļa mēģinājusi veikt valsts apvērsumu. Sestdienas rīta agrumā šis mēģinājums gan pakāpeniski saira.
Naktī vairāku vairāku stundu garumā notikušas sadursmes lielākajās Turcijas pilsētās Stambulā un Ankarā, kur dzīvību zaudēja vairāk nekā 265 cilvēki. Tomēr pašreizējā vadība ar Turcijas prezidentu Redžipu Tajipu Erdoganu priekšgalā paziņoja, ka atgūst kontroli pār valstī notiekošo.
