Pētnieks pauda viedokli, ka spriedze reģionā turpināsies, no Maskavas sagaidāms politisko paziņojumu un militāro darbību sajaukums. Kremļa rīcība ir ļoti neprognozējama, tādēļ Rietumi vēlas būt gatavi jebkam, piebilst Vargulis.
“Joprojām pastāv jebkāda veida iespējamie scenāriji. Tajā pašā laikā jāatzīmē vakardienas tikšanās starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un aizsardzības un ārlietu ministriem, kur publiski izskanēja aicinājums pēc sarunām vēl dot iespēju diplomātijai un sarunām starp pusēm,” norāda Vargulis.
“Tas, protams, var būt arī daļa no tik ļoti pielietojamās Krievijas “maskirovkas” pieejas – mēģināt iemidzināt pretinieku un tad pārsteigt. Šādu scenāriju nevar izslēgt.
Tajā pašā laikā šķiet, ka pēc šāda paziņojuma tiek dots laiks. Jautājums – laiks, lai sagatavotos vai lai pārsteigtu potenciālo pretinieku – Rietumu sabiedrību? Pretinieks ir tik neparedzams, var sagaidīt jebkāda veida scenāriju, kā rezultātā jābūt gatavam jebkam. Šobrīd mēs esam situācijā, kad dažāda veida scenāriji joprojām ir iespējami,” atzīst Vargulis.
“Ļoti nozīmīgas būs sarunas starp Krievijas prezidentu un Vācijas jauno kancleru. Proti, cik strikta Vācija būs savos uzstādījumos, tajā skaitā jautājumā par sankcijām, tad vēl nebeidzamais stāsts par “Nord Stream 2” gāzesvadu. Vācija šeit spēlē ļoti lielu lomu, līdz ar to šī dinamika, ko novērosim šodien un kādi rezultāti būs šodien, lielā mērā ietekmēs turpmākos Krievijas aprēķinus,” spriež Vargulis.
“Ar šo Vācijas kanclera vizīti arī noslēdzas Rietumu līderu braucieni uz Maskavu, kas no Putina perspektīvas ir zināms panākuma elements – es esmu svarīgs spēlētājs, ar mani runā, pie manis brauc, mēs esam lielvara, ar mums rēķinās. No tāda viedokļa domāju, ka Putins ir sasniedzis mērķi.
Par to, cik daudz sarunām ir bijusi pievienotā vērtība un cik tās ir mazinājušas vai kaut kādā veidā ietekmējušas Krievijas domāšanu, es būtu diezgan skeptisks. Pieļauju, ka scenāriji pirms visām šīm sarunām ir bijuši izstrādāti, un, lai ar kādu uzstādījumu brauktu Rietumu līderi, tas būtiski neietekmēs Krievijas pozīciju.”
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
