Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds atgādina, ka līdzīga Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežas bija vērojama jau pavasarī. Toreiz pēc neilga laika Krievija paziņoja, ka esot sasniegusi savus mērķus un atvilka karaspēku uz iepriekšējām pozīcijām.
“Putins šo spēli var izspēlēt vienreiz, otrreiz, bet diez vai viņš to var atkārtot ik pēc pusgada, jo kādā brīdī šī taktika būs sevi izsmēlusi. Un tādā brīdī Putins kļūtu par šīs politikas ķīlnieku, jo viņam būtu jārīkojas.
Viņam būtu grūti atteikties no šīs politikas, nezaudējot seju,” secina Sprūds. “Tā ir problēma gan Putinam, gan Ukrainai, gan visa reģiona stabilitātei.”
Sprūds skaidro, ka Putina doktrīnas galvenais vadmotīvs ir parādīt sevi kā spēcīgu līderi reģionālā un globālā līmenī. Putinam ir svarīgi, lai viņa prezidentūra turpinātos arī pēc 2024. gada, kad beidzas viņa tagadējais pilnvaru termiņš.
Viens no Putina mērķiem ir izsvītrot 2008. gadā NATO samitā Bukarestē nolemto, ka Ukraina un Gruzija kādu dienu kļūs par NATO dalībvalstīm. Alianses vadība uzsver, ka tas ir tikai NATO un šo valstu jautājums, par kuru Krievijai nebūs nekādas teikšanas. Taču Maskava pieprasa garantijas, ka NATO paplašināšanās uz austrumiem netiks turpināta.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa atzīst, ka NATO paplašināšanās ir jautājums, kurā būs ļoti grūti rast kādu kompromisu.
“Putins jau sen, it īpaši pēc 2014. gada, nemitīgi atkārto, ka NATO tālāka paplašināšanās būtu “sarkanā līnija”, pēc kuras pārkāpšanas Krievijai būtu tiesības reaģēt atbilstoši savām vēlmēm, tai skaitā ar militāriem līdzekļiem,” norāda Ozoliņa.
Sprūds spriež, ka Krievija pašlaik vēro, kāda būs ASV reakcija uz Krievijas manevriem Ukrainas robežas tuvumā. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šonedēļ NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā izteica skaidru atbalstu Ukrainai un aicināja Krieviju atturēties no agresīviem soļiem. Ozoliņa norāda, ka arī ASV prezidents Džo Baidens jau kopš savas prezidentūras pirmajām dienām ir paudis ļoti lielu atbalstu Ukrainai.
Krievijas draudi Ukrainai un Baltkrievijas režīma izraisītā migrantu krīze likusi arī Baltijas valstīm un Polijai vēl vairāk domāt par savu drošību. Šajā ziņā ļoti svarīgs ir ASV atbalsts.
“Mēs sakām drošība, domājam – NATO; mēs sakām NATO, domājam pirmkārt jau ASV,” secina Sprūds.
“Arī fakts, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, lielā mērā ir ASV ārējās un drošības politikas rezultāts,” atgādina Ozoliņa.
Blinkens vizītes laikā Rīgā vēlreiz apliecināja, ka ASV klātbūtne aizsardzības jomā un politiskais atbalsts turpināsies; jaunā ASV administrācija turpinās atbalstu Baltijas valstīm, kas ir nemainīgs jau kopš 90. gadu sākuma.
“ASV ir galvenais drošības garants transatlantiskajā kopienā, tādēļ ASV klātbūtne ir ļoti svarīga gan Latvijai, gan visai NATO,” secina Sprūds.
Ozoliņa stāsta, ka NATO dalībvalstis šobrīd ļoti nopietni domā par klātbūtes paplašināšanu Baltijas valstīs un Polijā. “Latvijas interesēs būtu, lai šī klātbūtne ir pastāvīga un gana spēcīga.”
It sevišķi šobrīd, kad pie NATO austrumu robežas jūtama spriedze. “Dalījums starp mieru un karu mūsdienās ir ļoti izplūdis, tādēļ NATO ir jābūt gatavai ļoti dažādām situācijām,” secina Ozoliņa.
