Sočos notikusī Putina un Lukašenko tikšanās bija pilna ar laipnībām, taču pārsvarā gan no vienas puses. Pašmājās daudzu pilsoņu acīs leģitimitāti zaudējošais Lukašenko bija ieradies, lai skaidri pateiktu “paldies Krievijai” par izrādīto atbalstu, kamēr Putins vien vēlreiz apstiprināja, ka jau apsveicis Lukašenko ar uzvaru un Maskava neko nemainīšot līdzšinējās attiecībās ar Minsku:
“Krievija paliek saistīta ar visiem līgumiem, ieskaitot tos, kas paredzēti Savienotās valsts līgumā un Kolektīvajā drošības līgumā. Mēs redzam Baltkrieviju kā mūsu tuvāko sabiedroto,” norādīja Putins.
Savukārt Lukašenko pateicās. “Tas ir dabiski, un visi to skaidri saprot. Ne par to, ka mēs izpildām līgumus, tas pats par sevi, bet jūs rīkojāties ļoti cilvēciski. Es personīgi saku jums paldies un visiem Krievijas iedzīvotājiem. Neuzskaitīšu viņus, bet tiem, kuri mūs atbalstīja šajā pēcvēlēšanu laikā,” sacīja Lukašenko.
Tāpat Lukašenko runāja par sarkanajām līnijām, kuras nedrīkstot pārkāpt, atgādinot kādu īpaši asiņainu notikumu tieši Krievijas vēsturē un ar to faktiski vēlreiz apliecinot apņēmību vajadzības gadījumā pielietot militāru spēku pašmājās.
Sanāksmes taustāmo rezultātu saraksts gan bija īss – paziņojums par pusotra miljarda ASV dolāru vērtu aizdevumu. Starptautiskās domnīcas “Chatam House” pētnieks Keirs Džailzs “Pasaules panorāmai” norādīja, ka svarīgākie sanāksmes signāli bija ietverti nevis vārdos, bet tieši nepateiktajā, kā arī līderu žestos.
“Interesantākais bija teatrālā Putina uzstāšanās, izliekoties, ka Lukašenko viņu garlaiko un kaitina, kamēr Lukašenko praktiski gandrīz jau bija uz ceļiem, lūdzot palīdzību,” vērtēja Keirs Džailzs.
“Par paziņoto pārsteigumu nebija, jo šīs iniciatīvas jau bija zināmas, interesantāks ir tas, ko nepateica – nekādu lielu notikumu, nekādu signālu, ka Krievija nāks Lukašenko pusē, lai pārliecinātos, ka viņš paliek pie varas, tādējādi atstājot atvērtas savas iespējas. Ja tiešām parādās iespēja mierīgā ceļā mainīt varu un nodot to kādam citam, nevis Lukašenko, lai novērstu ieslīgšanu haosā un nestabilitātē, Krievija varētu šo iespēju izmantot,” pauda Keirs Džailzs.
Simboliski uzsverot savu valstu sadarbību, šajās dienās abas valstis piedalās militārās mācībās “Slāvu brālība”.
Taču eksperts norādīja, ka arī tajās neesot nekā neierasta, ja nu vienīgi fakts, ka dalību manevros pēdējā mirklī atsauca Serbija, aizbildinoties ar spiedienu no Eiropas Savienības. Putins ieņēmis nogaidošu nostāju, Lukašenko savu atkarību no Krievijas pats speciāli uzsvēris, taču vismaz pagaidām situāciju savā valstī šķietami kontrolē un šādos apstākļos gluži nodot kontroli pār procesiem Kremlim arī negrasās.
“Galvenais jautājums ir – vai Lukašenko jūt vajadzību pārdot Baltkrievijas suverenitāti un pats savu varu Krievijai apmaiņā pret palīdzību protestu apspiešanā savā valstī. Taču, jo ilgāk šie protesti turpinās esošajos apstākļos, kad šķietami drošības dienesti situāciju ir spējīgi kontrolēt, jo mazāk viņam jāraugās pēc palīdzības Maskavā,” pauda Keirs Džailzs.
Vērtējot situāciju, kurā atrodas Baltkrievijas opozīcija, eksperts pauda, ka tai “tikmēr ir veicies ļoti labi, lai uzturētu protestu inerci, neaugoties uz faktu, ka tās līderi ir ārpus valsts. Tā ir kustība bez līdera, kas parādījusi apņēmību turpināt. Taču, no otras puses – viņiem nav izdevies pārvērst šo tautas neapmierinātību redzamos politiskos ieguvumos. Tāpēc ir jāaizdomājas, vai šī izturība un griba lēnām neizsīks un protesti nemazināsies. Izskatās, ka Lukašenko tagad ir drošākā situācijā”.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā turpinās masu protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
14. septembrī, Krievijas un Baltkrievijas prezidenti tikās Sočos, un Putins paziņoja par ievērojamu aizdevumu Baltkrievijai.
