Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko viens no mērķiem, izraisot migrantu krīzi, bija parādīt, ka Eiropas Savienība nevēlas uzņemt migrantus, norāda Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Artūrs Bikovs.
“Lai cilvēki vienkārši uz turieni nedotos. Nepamestu Baltkrieviju, nepamestu Krieviju.”
Tagad gan esot pazīmes, ka Lukašenko nevēlas eskalēt situāciju.
“Lukašenko labprāt vēlētos, lai cilvēki, kurus viņš uzaicināja uz Baltkrieviju, pazustu. Kaut vai tādēļ, ka vietējie iedzīvotāji arī nav īpaši apmierināti ar viņiem,” spriež Bikovs.
“Lukašenko vēlētos no šīs situācijas tikt ārā ar kaut vai minimālu ieguvumu. Viņam ir akūta problēma, ka viņš šo situāciju ir radījis. Gribēja, lai atceļ sankcijas, bet dabūja vēl sankcijas. Tas man liek apšaubīt, vai viņš tik viegli nomierināsies,” secina Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks.
Tomēr atrisinājums varētu būt sarežģīts. Vairāki valstu līderi jau pauduši, ka pašlaik nevēlas sarunāties ar Lukašenko.
“Lukašenko vienmēr attiecībās ar ES ir gribējies sarunāties. Viņam ir gribējies sajūtu, ka ar viņu kāds runā,” norāda Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis.
“Runāt pa vecam īsti nevar, pa jaunam nesanāk, bet alternatīva scenārija īsti nav.”
Pēc ekspertu domām, risks, ka pie Baltkrievijas robežas sāksies militārs konflikts, ir mazs. Lielāka uzmanība drīzāk jāpievērš cita veida draudiem.
“Man ir bažas, ka mēs, pastiprināti koncentrējoties uz kādu vienu ļoti acīmredzamu problēmu, varam palaist garām kādu puzles gabaliņu no lielās bildes,” atzīst Lībietis.
“Es neizslēdzu, ka kādā brīdī, nonākot ļoti sliktā situācijā, Lukašenko varētu vienkārši samazināt gāzes tranzītu. Mēs jau dzirdējām, ka pēkšņi notikusi avārija naftas vadā un bija nepieciešams to remontēt,” norāda Bikovs.
Eksperti šaubās, ka Baltkrievija varētu izraisīt militāru konfliktu ar kādu no NATO dalībvalstīm. Tāpat radītā migrantu krīze, visticamāk, neesot Krievijas lūgums, bet gan Lukašenko pašiniciatīva.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
