"Pēdējā laika retorika vairs nav tik urrāpatriotiska, kā bija 2014.gada pirmajā pusē," atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Tas esot saistīts ne tikai ar Eiropas vai Latvijas diplomātijas izpausmēm, kam gan bijusi zināma ietekme, bet arī ekonomisko situāciju Krievijā. Tās dēļ Krievija esot ierobežotāka savā spējā īstenot savu politiku.
Tai pašā laikā Sprūds norādīja, ka nevajadzētu pārvērtēt Krievijas nostājas maiņu: „Mūsu attiecības ar Krieviju ir mūsu attiecības ar mūsu galvenajiem sabiedrotajiem, ar mūsu Rietumu partneriem - ar Vāciju, ar ASV, ar citām Eiropas lielvalstīs, kurās ir zināmas gaidas, ka arī jaunās dalībvalstis ir spējīgas sarunāties. Mēs esam uzņēmušies šo iniciatīvu.”
Izrāvienu ES vai Latvijas attiecībās ar Krieviju sagaidīt tuvākajā laikā būtu diezgan sarežģīti, pat ja parādījušās kādas pozitīvas nianses, norādīja ārpolitikas eksperts.
Tikmēr Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Rinalds Gulbis uzsver - lai kāda būtu Krievija, ar to jāuztur normāls diplomātisks dialogs un jāturpina sarunāties jebkurā iespējamā formātā, lai mēģinātu risināt mums aktuālus un sasāpējušus jautājumus.
Turklāt Latvijai kā ES prezidējošai un kā kaimiņvalstij, kas pazīst Krieviju labāk nekā citas ES valstis, ir svarīgi runāt par sasāpējušajiem jautājumiem. „Mēs varam Eiropas Komisijai un Eiropas Savienībai kopumā nākt talkā ar savu ekspertīzi, jo mēs gadu laikā esam uzkrājuši pietiekami lielu pieredzi un zināšanas, kā izturēties sarunās ar Krieviju un kā veidot jaunus formātus sarunām ar Krieviju,” sacīja Gulbis, norādot uz informācijas kara jautājumus, kas Eiropā bija gana nepopulāri, bet nu par to tiek runāts.
Gulbis arī bilst, ka uz drīzu Krievijas nostājas maiņu nevar cerēt: „ES ir uzstādījumi, ka Krievijai pašai būtu jāmainās un konflikts Ukrainā būtu jāizbeidz. Taču diez vai mēs to redzēsim tuvākajā pārskatāmā nākotnē.”
