Ozoliņa uzskata, ka tiem, kuri interesējas par ārpolitiku, jāpievērš uzmanība 28.janvārim, jo šajā dienā būs divi būtiski notikumi. Ukrainas prezidents Janukovičs apsolījis šajā dienā veikt valdības sastāva izmaiņas, atlaižot ministrus, kuri nespēj pārvarēt krīzi. Paliek jautājums, vai šīs pārmaiņas apmierinās opozīciju? Ja pārmaiņas nenesīs nekādus rezultātus un opozīcija uzstās uz ārkārtas vēlēšanām, tad konflikta turpinājumu ir grūti paredzēt, uzskata Ozoliņa.
Otrs - 28.janvārī Briselē notiks kārtējais Eiropas Savienības un Krievijas samits, kurā nevarēs izvairīties no sarunām par Ukrainu, jo jautājums maigā formā iekļauts dienas kārtībā.
Samitos ir ļoti svarīga retorika,” saka Ozoliņa. „Kādu valodu lietos Putins un Eiropas Savienības līderis, liecinās, cik tālu katra puse ir gatava iet, lai regulētu Ukrainas jautājumu. Pēc tam mēs varēsim puzles dažādās sastāvdaļiņas salikt kopā un skatīties, kā iekšpolitiskie procesi sadancojas kopā ar šo starptautisko iesaistīšanos.”
Kā ziņots, visvairāk Eiropas Savienības institūciju un valstu līderu prātus šonedēļ nodarbinājusi Ukraina. Novembrī sākušies protesti pret valdības lēmumu tomēr neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību šonedēļ pārauguši ārkārtīgi nopietnā politiskajā krīzē. Ir pirmie bojāgājušie, bet prezidenta Viktora Janukoviča un opozīcijas līderu sarunas nav bijušas auglīgas. Eiropas Savienība pagaidām aprobežojušies ar nekonkrētiem draudiem par sankcijām. Bet Krievija apsūdz kopienu par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās un situācijas saasināšanu. Turklāt, izskan brīdinājumi, ka notiekošais var izraisīt arī nopietnu attiecību pasliktināšanos starp Krieviju un Eiropas Savienību.
„Domāju, ka vienu atslēgvārdu, lai apzīmētu to, kas notiek Ukrainā, praktiski šajā brīdī nav iespējams atrast, saka Žaneta Ozoliņa, skaidrojot savu uzskatu ar to, ka pēdējo mēnešu laikā Ukrainā notikusi dažādu procesu uzslāņošanās. „Ja mēs paskatāmies uz to, kas notika Ukrainā pirms diviem mēnešiem, kad sākās šie nemieri un demonstrācijas, tad tā bija visnotaļ tieša reakcija uz Ukrainas valdības lēmumu neparakstīt asociācijas līgumu.”
Tobrīd Ukrainā pēc Ozoliņas domām cilvēku attieksme bija mierīga, ar aicinājumiem pārskatīt viedokli. No Janukoviča puses braukāšana pie Krievijas prezidenta apliecināja nerēķināšanos ar eirointegrācijas procesu, kas bija iesākts jau pirms daudziem gadiem.
„Nākamais slānis sākās ar to, ka cilvēki Maidana laukumā sāka protestēt pret politiskās varas aklumu un kurlumu. Pret to, ka pilnīgi netiek ņemtas vērā cilvēku domas, emocijas un viedokļi,” norāda eksperte. „Tad tika ielikti pamati tai konfrontācijai, kura šodien jau ir sasniegusi savu augstāko punktu, jo naktī atkal turpinājušies nemieri un celtas barikādes.”
Neapmierinātība ar ārpolitisko Ukrainas kursu vienā brīdī ieguva iekšpolitisku raksturu, turpina skaidrot eksperte.
Vienā vietā koncentrējās gan neapmierinātība ar ekonomisko situāciju, gan neapmierinātība ar ļoti augsto korupcijas līmeni, gan neapmierinātība ar to, ka valstī nav redzams progress, gan neapmierinātība ar to, ka politiskā elite nerēķinās ar sabiedrību,” stāsta Ozoliņa.
Pēc ārpolitikas ekspertes domām, kaut kāds pagrieziena punkts šobrīd ir sasniegts, jo jau šajā brīdī jau bijuši un nākamajā nedēļā vēl būs notikumi, kas liecina par starptautisko spēlētāju iesaistīšanos. Viens no spēlētājiem ir Eiropas Savienība un tās paustais vardarbības nosodījums, taču tieša iesaistīšanās no Eiropas Savienības puses nevar notikt, uzskata eksperte, jo demonstrācijas izauga no Viļņas samita rezultātiem.
Eksperte piekrīt apgalvojumam, ka šonedēļ notikušās amatpersonu tikšanās ir uzskatāmas par pozitīvu virzību.
Tas liecina tikai par to, ka Ukraina neiet tikai un vienīgi Krievijas pavadā un ka Ukraina tomēr mēģina uzturēt savu, ja tā var teikt, divu krēslu politiku. Protams, ka galvenais virziens ir Krievija, bet tomēr nezaudēt savas attiecības ar Eiropu,” skaidro Ozoliņa.
Komentējot Šveices piedāvājumu kļūt par starpnieku konflikta risināšanā, ārpolitikas eksperte norāda, ka ārējie spēlētāji nevar mainīt situāciju Ukrainā.
Tad, kad iekšējie spēlētāji paši vairs nav spējīgi atrast risinājumu dažādu iemeslu dēļ, viņi paši ir ieinteresēti, lai nezaudētu seju, lai nezaudētu pozīciju tieši iekšpolitiskā elektorāta acīs, piesaistīt trešās puses,” skaidro eksperte. „Tātad trešās puses iesaistīšanās ir ne tik daudz iejaukšanās no ārpuses Ukrainas lietās, bet tas ir Ukrainas interesēs, lai šī trešā puse piedalītos.”
Kā ziņots, pēdējo dienu sarunas starp pozīciju un opozīciju Ukrainā beidzās bez rezultātiem.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja šonedēļ, jo pagājušās nedēļas nogalē parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.
