ĪSUMĀ:
- Šī diena kļuvusi par asiņaināko, kopš Mjanmas militārā hunta februāra sākumā sagrāba varu.
- Vardarbība kopumā prasījusi jau aptuveni 420 cilvēku dzīvības.
- Demokrātijas atbalstītāji protesta akcijās aktīvi pieprasa atbrīvot ieslodzītos.
- Sestdien Mjanmā atzīmēta bruņoto spēku diena. Drošības spēki vardarbīgi kliedēja protestētājus.
- Militāristu līderis paziņojis, ka armija kopā ar iedzīvotājiem arī vēlas rūpēties par demokrātiju.
- Vardarbība izraisījusi asu nosodījumu pasaulē. ANO uzsver, ka apvērsums ir nelikumīgs.
Šī diena kļuvusi par asiņaināko, kopš hunta februāra sākumā sagrāba varu. Saskaņā ar Mjanmas Politieslodzīto atbalsta asociācijas aplēsēm, ieskaitot sestdienas upurus, vardarbība šai laikā kopumā prasījusi jau aptuveni 420 cilvēku dzīvības.
Drīz jau būs pagājuši divi mēneši, kopš vara Mjanmā pārgāja militārās vadības rokās. Nerimst arī demokrātijas atbalstītāju protesta akcijas, kurās tiek pieprasīts atbrīvot ieslodzītos demokrātijas līderus, tostarp Nobela miera prēmijas laureāti un Nacionālās Demokrātijas Līgas līderi Aunu Sanu Su Čī.
Taču sestdien Mjanmā tika atzīmēta bruņoto spēku diena, kurā pieminēja bruņoto pretošanos Japānas okupācijai Otrā pasaules kara laikā. Līdzīgi kā citos gados, arī šoreiz Mjanmas militārā vadība galvaspilsētā Naipjido sarīkoja militāro parādi, demonstrējot arī militāro tehniku. Tradicionāli uz šo parādi tiek aicināti arī ārvalstu pārstāvji, taču BBC ziņoja, ka vienīgais ārvalstu viesis esot bijis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Formins.
Vien dažas stundas pirms parādes drošības spēki rīta stundās veica vardarbīgus reidus, cenšoties novērst plānotos kārtējos protestus. Dienas laikā vēršanās pret demonstrāciju dalībniekiem dažādās pilsētās turpinājās.
Kā intervijā televīzijas kanālam “Al Jazeera” norādījis Mjanmas trimdas civilās valdības pārstāvis un īpašais sūtnis Apvienotajās Nācijās Doktors, ja nesekos izlēmīga starptautiskās sabiedrības rīcība, Mjanma var saskarties ar vēsturē asiņaināko pilsoņu karu.
“Mēs nevēlamies iet pa jebkādas vardarbības ceļu, taču pašlaik Mjanmas iedzīvotājiem nav atstāta nekāda cita izvēle. Mēs gaidījām, kad sāks iedarboties starptautiskās sabiedrības diplomātija. Un tas nozīmētu izlēmīgāku rīcību pret militāro režīmu jau tūlīt, pirms nav par vēlu. Mjanmas iedzīvotāji būs spiesti sevi aizstāvēt, jo, galu galā, mēs nevaram mirt kā aitas, mēs nevaram pieļaut, ka mūs nogalina kā aitas mūsu pašu mājās. Un tas nozīmē, ka Mjanmas iedzīvotāji būs spiesti sevi aizsargāt,” sacīja Sasa.
Īpašā televīzijas uzrunā pie valsts iedzīvotājiem sestdien vērsies arī militāristu līderis Mins Auns Hlains. Komentējot protestus un arī upurus, ģenerālis paziņoja, ka armija kopā ar visiem iedzīvotājiem arī vēlas rūpēties par demokrātiju. Tieši tāpēc tiek solīts nākotnē sarīkot jaunas parlamenta vēlēšanas, neminot gan, kad tas varētu notikt. Taču, ja iedzīvotāji atteiksies ievērot likumus, no šādas vēlamās demokrātijas nebūs nekādas jēgas. Pēc viņa vārdiem, jebkāda vardarbība, ar to, acīmredzot, domājot protestus, kas ietekmē valsts drošību un stabilitāti, nav pieņemama un netiks paciesta.
Asa reakcija citviet pasaulē
Sestdienas vardarbība izraisījusi asu nosodījumu pasaulē. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Cilvēktiesību birojs atzinis, ka tā raisa šausmas un vēlreiz apliecina militārā apvērsuma nelikumību un tā vadītāju vainu.
"Šī Mjanmas Bruņoto spēku diena vēsturē paliks kā terora un negoda diena," paziņojusi Eiropas Savienības delegācija Mjanmā. "Neapbruņotu civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, nogalināšanai nav attaisnojuma."
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstnieks Mjanmā Tomass Vajda norādījis, ka drošības spēki slepkavo neapbruņotus civiliedzīvotājus un profesionālai armijai vai policijai šāda rīcība nepiedien. "Mjanmas iedzīvotāji skaidri parādījuši, ka negrib dzīvot militāras varas pakļautībā," viņš uzsvēris.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs mikroblogošanas vietnē "Twitter" izteicis apņemšanos "kopā ar starptautiskajiem partneriem strādāt, lai darītu galu šai bezjēdzīgajai vardarbībai, sauktu vainīgos pie atbildības un nodrošinātu atgriešanos pie demokrātijas".
KONTEKSTS:
Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā februāra sākumā notika militārais apvērsums. Ģenerāļi puča sarīkošanu pamatoja ar novembra vēlēšanās it kā notikušajām nelikumībām. Vēlēšanās pārliecinošu uzvaru bija guvusi Nacionālā demokrātijas līga. Militārā hunta uz gadu izsludinājusi ārkārtas stāvokli, solot pēc tam sarīkot jaunas vēlēšanas, precīzi nenorādot, kad tieši tās varētu notikt.
Kad militārie spēki 1. februārī pārņēma varu, valdības vadītāja Auna Sana Su Či un citi valdošās Nacionālās demokrātijas līgas augstākie pārstāvji tika aizturēti. Daudzas valstis jau nosodījušas Mjanmā notiekošo. ASV un Lielbritānija ieviesušas sankcijas pret huntu. Lielākā daļa Mjanmas kaimiņvalstu gan apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai nav jāiejaucas Mjanmas iekšpolitikā.
