Karastāvoklis Taizemē ieviests pēc ilgas politiskās krīzes un sešu mēnešu protestiem, kuru laikā turpinājusi pieaugt spriedze starp valdības atbalstītājiem un pretiniekiem. Aizvadītajos mēnešos sadursmēs dzīvību zaudējuši vismaz 25 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 700.
Armija televīzijā paziņoja, ka karastāvoklis izsludināts ar mērķi „atjaunot mieru un kārtību cilvēkiem no visām pusēm”. Bruņotie spēki brīdināja, ka „pastāv daži grupējumi, kuriem ir slikti nolūki izraisīt nemierus un kas draud pret cilvēkiem pielietot ieročus.” Vienlaikus sabiedrība aicināta nekrist panikā, un norādīts, ka cilvēki var turpināt „dzīvot normālu dzīvi.” Armijas paziņojumā minēta atsauce uz 1914.gada likumu, kas ļauj armijai iejaukties krīzes apstākļos.
Bruņoto spēku komandieris Prajuts Čanoča arī noliedza, ka armija līdz ar šo negaidīto paziņojumu Taizemē būtu sarīkojusi apvērsumu. Kopš 1932.gadā tika izbeigta absolūtā monarhija, Dienvidaustrumāzijas otrā lielākā ekonomika piedzīvojusi vismaz 10 armijas apvērsumus. Pēdējais no tiem notika 2006.gadā, kad tika gāzts premjerministrs Taksins Šinavatra, un šis notikums ir saistīts ar pēdējo mēnešu politisko krīzi.
Rudenī protesti sākās pret toreizējo premjeri Jingluku Šinavatru, Taksina Šinavatras māsu. Opozīcija premjeri apsūdzēja, ka viņu patiesībā ietekmē šobrīd trimdā esošais brālis. Decembrī premjere atlaida parlamenta apakšpalātu, februārī notika ārkārtas vēlēšanas, kuru norisi traucēja protestētāji, un tiesa rezultātus vēlāk anulēja. Savukārt maija sākumā tiesa par pilnvaru pārsniegšanu viņu un vēl deviņus valdības ministrus atstādināja no amatiem, un krīze valstī kļuvusi smagāka.
Pagaidu premjera galvenais drošības padomnieks otrdien paziņoja, ka armija ar valdību iepriekš nebija konsultējusies par karastāvokļa ieviešanu. Tomēr viņš arī apgalvoja, ka „viss ir kā parasti, izņemot to, ka armija ir atbildīga par visiem nacionālās drošības jautājumiem.”
Pēc karastāvokļa izsludināšanas Bangkokas centra ielās otrdien izvietoti bruņoti karavīri, vairākus ceļus bloķē tanki. Armija pārņēmusi kontroli pār televīzijas un radio stacijām, kā arī ieviesta mediju cenzūra, ko bruņotie spēki pamato ar „nacionālās drošības” interesēm.
Lai mazinātu sadursmju iespēju, armija arī aicina iedzīvotājus nedoties demonstrācijās. Tomēr protestiem gatavojas gan valdības pretinieki, gan atbalstītāji, vēsta vietējie mediji.
