Armēnijas un Azerbaidžānas līderi Briselē spriedīs par iespējamo mieru Kalnu Karabahas reģionā

Kamēr visa pasaules uzmanība ir pievērsta Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, tikmēr ir saasinājies Azerbaidžānas un Armēnijas militārais konflikts Kalnu Karabahas reģionā. Pēdējās nedēļās no turienes pienāk ziņas par jaunām nāvējošām sadursmēm. Tomēr paralēli notiek diplomātiskie centieni samierināt Armēniju un Azerbaidžānu. Trešdien Briselē plānota Armēnijas premjerministra un Azerbaidžānas prezidenta tikšanās, ko organizē Eiropas Savienība (ES). 

Armēnijas un Azerbaidžānas līderi Briselē spriedīs par iespējamo mieru Kalnu Karabahas reģionā
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

2020. gada septembrī armēņu kontrolētajā Kalnu Karabahā sākās plaša mēroga karadarbība starp Armēnijas atbalstītajiem spēkiem un Azerbaidžānu. Karš turpinājās sešas nedēļas, un tajā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku. Cīņas pārtrauca novembra sākumā, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas starpniecību noslēdza pamieru, kura rezultātā armēņiem nācās atdod azerbaidžāņiem aptuveni 20% no Kalnu Karabahas teritorijas.

Pirms diviem gadiem notikušās cīņas bija nopietnākās kopš 1994. gada, kad Armēnija un Azerbaidžāna izbeidza sešus gadus ilgušo karu par Kalnu Karabahu. Lai gan armēņi faktiski kontrolē reģionu, starptautiskā sabiedrība to uzskata par Azerbaidžānas teritoriju.

Pēc pamiera noslēgšanas Krievija ieveda Kalnu Karabahā tā saucamos miera uzturēšanas spēkus, kuru sastāvā bija aptuveni 2000 karavīru.

Pirms dažām nedēļām Armēnija un Krievija apsūdzēja Azerbaidžānu pamiera pārkāpšanā. Maskava paziņoja, ka Azerbaidžānas karaspēks ir iegājis Krievijas kontingenta kontrolētajā Kalnu Karabahas daļā, bet Erevāna apgalvoja, ka trīs armēņu karavīri ir nogalināti Azerbaidžānas bezpilota lidaparātu uzbrukumā. Savukārt Baku paziņoja, ka ieņemtā teritorija pieder Azerbaidžānai.

Pienāk ziņas, ka Krievija no Kalnu Karabahas ir izvedusi daļu no saviem karavīriem, kuri esot nosūtīti karot Ukrainā. Tāpēc Azerbaidžāna varētu būt izmantojusi brīdi, kad Krievija visu uzmanību velta karam Ukrainā.

ES jāveicina miers Dienvidkaukāzā

Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece Žeļana Zovko brīdina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var tieši ietekmēt situāciju Kalnu Karabahā.

„Pirmkārt, vienīgā organizācija, kura ir pilnvarota būt par vidutāju starp Armēniju un Azerbaidžānu, ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Minskas grupa, ko veido Krievija, Francija un Amerikas Savienotās Valstis. Pašlaik nav skaidrs, kā Krievijas un Rietumu attiecību pasliktināšanās ietekmēs šo sadarbību. Otrkārt, Eiropas Savienība nedrīkst pieļaut, ka Krievija dominē nākotnes sarunās starp Azerbaidžānu un Armēniju, kā tas notika 2020. gadā. Pēdējā gada laikā Eiropas Savienība ir apliecinājusi savu apņemšanos veicināt mieru reģionā. Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās Dienvidkaukāza reģionā,” norādīja Zovko.

Viņa atzīmēja, ka ES ir jābūt modrai un jādara viss, lai karš Ukrainā nepalielinātu spriedzi Kalnu Karabahā.

„Krievija ik dienu kļūst arvien izolētāka, tāpēc mēs nevaram paredzēt Putina rīcību Ukrainā. Mēs arī nevaram paredzēt, vai viņš plāno aktivizēt kādu no iesaldētajiem konfliktiem, lai novērstu pasaules uzmanību vai gūtu stratēģiskus panākumus citās reģiona daļās. Vienlaikus mums ir jānovērš, ka palielinās spriedze starp Azerbaidžānu un Armēniju. Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērta Ukrainai, šīm abām valstīm ir jāatturas no iesaistīšanās jaunā militārā konfliktā. Tā vietā Armēnijai un Azerbaidžānai ir jārod politiskā drosme, lai strādātu pie ilgtspējīga risinājuma, kas novestu pie samierināšanās un līdzāspastāvēšanas,” uzskata EP deputāte.

Runās par iespējamo mieru

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ir atsaukušies ES Padomes prezidenta Šarla Mišela uzaicinājumam trešdien tikties Briselē, lai runātu par iespēju noslēgt miera līgumu starp abām valstīm.

Gan Pašinjans, gan Alijevs publiski ir pauduši vēlmi darīt visu iespējamo, lai izbeigtu seno konfliktu par Kalnu Karabahu un nodibinātu normālas attiecības starp Azerbaidžānu un Armēniju. Tomēr šie vārdi būs jāapliecina arī darbos, kas varētu nebūt viegli.

ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā Toivo Klārs sacījis, ka Briselē atzinīgi vērtē Erevānas un Baku centienus normalizēt attiecības, tāpēc ES esot gatava uzņemties godīga vidutāja lomu iespējamās miera sarunās. Bloks arī ir piedāvājis sniegt palīdzību Armēnijas un Azerbaidžānas robežu delimitācijai un demarkācijai.

KONTEKSTS:

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.

2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.

Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt