“Ja parlamenta opozīcija piekrīt ārkārtas vēlēšanām, arī mēs esam gatavi tās atbalstīt,” pirmdien saviem atbalstītājiem paziņoja Pašinjans. Viņš atzina, ka Kalnu Karabahas konflikta laikā pieļāvis kļūdas, taču tikai tautai ir tiesības izlemt, vai valdība drīkst palikt pie varas.
Armēnijas bruņoto spēku Ģenerālštābs pagājušonedēļ pieprasīja valdības un premjera atkāpšanos, jo Pašinjans vairs neesot spējīgs pieņemt racionālus lēmumus. Pašinjans šādu armijas vadības iejaukšanos politikā raksturoja kā “valsts apvērsuma mēģinājumu”.
Vairāki desmiti opozīcijas atbalstītāju pirmdien ielauzās prefektūras ēkā galvaspilsētā Erevānā. Demonstrācijās piedalās tūkstošiem cilvēku: gan opozīcijas atbalstītāji, gan Pašinjana politiskā kursa piekritēji.
Spiediens uz Pašinjanu pastiprinājās pēc tam, kad viņš novembrī parakstīja Krievijas iniciēto miera vienošanos, kas izbeidza sešas nedēļas ilgušo karu starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas reģionu. Vienošanās rezultātā Armēnija daļēji zaudēja kontroli pār pārsvarā etnisko armēņu apdzīvoto reģionu, ko Erevāna kontrolēja gandrīz 30 gadu.
KONTEKSTS:
2020. gada 27. septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts turpinās jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
