Parlamenta spīkera paziņojumā pausta cerība, ka nākamnedēļ gaidāmais balsojums varētu izvest Armēniju no lielākās politiskās krīzes pēdējo gadu laikā.
Šādi parlaments un valdošā Republikāņu partija ir reaģējušas uz Armēnijas sabiedrības spiedienu pēdējo divu nedēļu laikā, kopš līdzšinējais valsts līderis Seržs Sargsjans tika izvirzīts un ievēlēts premjerministra amatā, taču vēlāk no tā bija spiests atkāpties.
Armēnijas premjerministra amata pienākumu izpildītājs Karens Karapetjans iepriekš paudis atbalstu opozīcijas aicinājumam par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu.
Tomēr Erevānā turpinās masu protesti pret valdošo partiju. Protestētāji pieprasa premjerministra amatā apstiprināt opozīcijas līderi Nikolu Pašinjanu, kurš ceturtdien tikās ar parlamentā pārstāvētajām frakcijām, cenšoties nodrošināt sev pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par premjerministru.
Tikmēr Pašinjana iecelšana premjerministra amatā nav vienīgā protestētāju prasība. Ielās izgājušie cilvēki vēlas, lai pie varas esošā Republikāņu partija atsakās no ambīcijām vadīt valsti. Šī partija kontrolē 58 no 105 vietām parlamentā. Lai kandidāts tiktu ievēlēts premjerministra amatā, viņam nepieciešamas vismaz 53 balsis.
Vairākas augsta ranga Armēnijas amatpersonas jau ir devušās uz Maskavu, lai runātu par radušos krīzes situāciju. Tā norādījusi ziņu aģentūra AFP. Saskaņā ar tās rīcība esošo informāciju uz Krieviju devies vicepremjers un Ārlietu ministrijas pārstāvis. Krievija, kura ir bijusi cieša sabiedrotā Armēnija, pēdējās dienās ir paziņojusi, ka, viņasprāt, situācija ir stabila un tajā neiejauksies.
Tikmēr viens no Armēnijas valdošās partijas pazīstamākajiem politiķiem Eduards Šarmazanovs paudis viedokli, ka izraudzīt jaunu premjeru līdz 1. maijam ir „reālistiski”.
Bet Armēnijas prezidents Armens Sargsjans, kurš nav radinieks Seržam Sargsjanam, lai arī notikušo nosaucis par līdz šim nepieredzētu haosu, vienlaikus ir lepns par iedzīvotāju izrādīto iniciatīvu, kura pāraugusi tautas kustībā. Prezidents arī uzskata, ka armēņi ir atvēruši jaunu lappusi Armēnijas vēsturē. Viņš ir arī pozitīvi novērtējis līdzšinējā Armēnijas līdera atkāpšanos no premjerministra amata, uzskatot, ka tas atvērs ceļu uz demokrātiju.
KONTEKSTS:
Protesti Armēnijā izcēlās aprīļa vidū, kad bijušais valsts prezidents Sargsjans izvirzīja savu kandidatūru premjera amatam, ko vēlāk parlaments apstiprināja. Opozīcija norādīja, ka Sargsjans, izdarot izmaiņas konstitūcijā un lielāku varu piešķirot valdībai un parlamentam, pēc būtības turpinās vadīt valsti. Tas savukārt ir pretēji demokrātijai. 23. aprīlī Sargsjans tomēr paziņoja par atkāpšanos.
