“Mēs esam gatavi turpināt sarunas un kopumā uzskatām, ka spēka pielietošana nevar būt konflikta risinājuma variants. Diemžēl Azerbaidžāna regulāri izmanto spēku, draudus un militāro retoriku, līdz pat draudiem iebrukt Armēnijas galvaspilsētā Erevānā,” sacīja Pašinjans.
Eksperti norāda, ka Pašinjans ar šo vizīti cenšas parādīt, ka turpinās īstenot līdzšinējo drošības politiku, neraugoties uz aso iestāšanos pret iepriekšējo valdību.
Arī Kalnu Karabahas vadītājs Bako Saakjans pozitīvi novērtēja Pašinjana vizīti un solījumus turpināt starptautiski neatzītās valsts aizsardzību.
Savukārt Azerbaidžānas pārstāvji vizīti nodēvēja par kārtējo provokāciju. Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņoja, ka kaimiņvalsts sagroza un nepareizi izskaidro tautas pašnoteikšanās tiesību principu, lai maskētu savu tiešo atbildību par militāro agresiju.
KONTEKSTS:
Lielākoties etnisko armēņu apdzīvotā Kalnu Karabaha tika atšķelta no Azerbaidžānas pēc kara 1994.gadā, kurā separātistus atbalstīja Armēnija. Tās uzvaru veicināja arī Krievijas piegādātā bruņutehnika.
Starptautiski Kalnu Karabaha joprojām tiek uztverta kā Azerbaidžānas sastāvdaļa. Pēdējās desmitgades laikā tur asiņaini konflikti uzliesmojuši vairākkārt, taču plaša mēroga karadarbība nav atsākusies.
