Par pamieru televīzijā paziņoja Armēnijas Drošības padomes sekretārs Armens Grigorjans.
Rakstiskas vienošanās par uguns pārtraukšanu nav, tāpēc pastāv nopietns konflikta atkārtotas eskalācijas risks.
Šonedēļ notikušās sadursmes ir nopietnākās kopš 2020. gada septembra karadarbības, kad Azerbaidžānai izdevās atgūt pagājušā gadsimta 90. gados zaudētās teritorijas un ieņemt daļu separātiskā Kalnu Karabahas apgabala. Tas juridiski pieder Azerbaidžānai, bet to galvenokārt apdzīvo armēņi.
Par konflikta eskalāciju abas puses vaino viena otru.
Divu dienu laikā Armēnija esot zaudējusi vēl 10 kvadrātkilometrus teritorijas un krituši 105 karavīri. Savukārt oficiālā Baku ziņo par 50 karavīru nāvi.
Eksperti ir vienisprātis, ka sadursmes vēl vairāk sanaidos abu valstu iedzīvotājus un praktiski sagrāvušas Eiropas Savienības centienus virzīt Baku un Erevānu tuvāk miera līgumam.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
