Azerbaidžānas un Armēnijas prezidenti informēja par vienošanos pēc sarunām ar ASV, Krievijas un Francijas ārlietu resoru vadītājiem.
Kopējā paziņojumā viņi apliecināja savu uzticību pamieram un konflikta mierīgam risinājumam. Puses arī vienojās pastiprināt pamiera novērošanas misiju, kuru vada Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).
Savukārt jūnijā notiks nākamā sarunu kārta par visaptverošu konflikta atrisinājumu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, 1988. gadā paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas. Kopš 1990. gadu sākuma tā ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju, draudot to atgūt ar spēku, ja miera sarunas nenesīs gaidāmos rezultātus.
Pēc ilgāka pārtraukuma aprīļa sākumā faktiski iesaldētais konflikts Kalnu Karabahā izvērtās kārtējās bruņotās sadursmēs, gan Armēnijas, gan Azerbaidžānas pusēm apsūdzot vienai otru pretinieka teritorijas apšaudēs. Šajās sadursmēs dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēku, radot satraukumu par iespējamas atklātas karadarbības atjaunošanos.
Lai mēģinātu atrisināt domstarpības abu pušu starpā, pirmdien, 16.maijā Austrijas galvaspilsētā Vīnē uz tikšanos pulcējās Azerbaidžānas un Armēnijas prezidenti Ilhams Alijevs un Seržs Sargsjans, klāt esot arī tā dēvētās Minskas grupas – Krievijas, Francijas un ASV pārstāvjiem. Sarunu laikā ir panākta vienošanās par uguns pārtraukšanas ievērošanu.
Tāpat puses vienojušās, ka Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācija izstrādās konkrētus soļus dažādo incidentu izmeklēšanai, kā arī lielāku uzmanību pievērsīs bez vēsts pazudušu cilvēku problēmas risināšanai. Tieši EDSO ir uzticēts vadīt pamiera novērošanas misiju. Taču tā kā pašlaik organizācijai uz vietas ir tikai seši novērotāji, misiju ir izlemts pastiprināt. Sagaidāms, ka abu valstu prezidentu sarunu nākamā kārta notiks jau nākammēnes.
Kā pēc sarunām paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kompromiss Kalnu Karabahas jautājumā ir iespējams, taču uz tā panākšanu ir nepieciešams virzīties pakāpeniski. Pēc Lavrova vārdiem, par pozitīvu iznākumu liecinot kaut vai tas, ka pie viena sarunu galda atkal ir sēdušās ASV un Krievija, un, ja situācija būtu bezcerīga, tad lielvalstis šī jautājuma risināšanu sen jau būtu atmetušas. Gan Krievijas, gan ASV pārstāvji ir solījuši pielikt visas pūles, lai Armēnijai un Azerbaidžānai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu. Arī ASV Valsts sekretārs Kerijs atzinis, ka kalnu Karabahas jautājumā ASV un Krievijas starpā domstarpību neesot.
Taču kā norāda analītiķi, uz drīzu Kalnu Karabahas konflikta atrisinājumu pagaidām vēl cerēt īpaša pamata nav.
Galvenokārt jau tāpēc, ka šim lokālajam konfliktam ir visai liela ģeopolitiska ietekme. Tiek norādīts, ka par spīti Maskavas centieniem darboties kā vidutājam šajās miera sarunās, gadu gaitā tā ir piegādājusi ieročus abām karojošajām pusēm, turklāt tai ir noslēgts militārās sadarbība līgums ar Armēniju. Kopš pagājušajā gadā Sīrijas robežas tuvumā tika notriekts krievu gaisa spēku bumbvedējs, šajā konfliktā kā spēlētājs ir iesaistījusies arī Turcija, kas solījusi atbalstu savai sabiedrotajai Azerbaidžānai.
Ņemot vērā Krievijas un Turcijas sarežģītās attiecības un par spīti starptautiskajam spiedienam, komentētāji prognozē, ka vardarbība reģionā varētu turpināties, ja vien jau vistuvākajā laikā netiks noslēgta konkrēta vienošanās par sadursmju izbeigšanu.
Konflikts Kalnu Karabahā atkal uzliesmoja šā gada pavasarī un bija viena no nopietnākajām eskalācijām kopš kara beigām pirms vairāk nekā 20 gadiem.
Konfliktā gājuši bojā apmēram 30 000 cilvēku.
