Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz pamiera pārkāpšanā Kalnu Karabahā

Armēnija un Azerbaidžāna svētdien viena otru apsūdzējušas tikai sestdien noslēgtās pamiera vienošanās pārkāpšanā. Nedēļas laikā šī bija jau otrā reize, kad karojošās puses vienojās par pamieru, bet nespēja to ievērot. Līdz šim visi starptautiskās sabiedrības centieni izbeigt konfliktu mierīgā ceļā ir cietuši neveiksmi. 

Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz pamiera pārkāpšanā Kalnu KarabahāUldis Ķezberis

Armēnija un Azerbaidžāna sestdien paziņoja, ka ir vienojušās par jaunu pamieru karadarbības pārņemtajā Kalnu Karabahas reģionā. Tas bija karojošo pušu otrais mēģinājums pārtraukt intensīvās cīņas, kas turpinās kopš 27.septembra. Iepriekšējo pamieru noslēdza 10.oktobrī pēc 11 stundu ilgām sarunām, kurās vidutāja lomu uzņēmās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Taču pamiers ilgi nenoturējās un atsākās bruņotas kaujas.

Sestdien noslēgtais pamiers stājās spēkā pusnaktī pēc vietējā laika. Tomēr dažas stundas pēc pamiera iestāšanās abas puses ziņoja par ienaidnieku pārkāpumiem.

Armēnijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Azerbaidžānas spēki naktī uz svētdienu ar artilēriju un raķetēm ir apšaudījuši armēņu pozīcijas.

Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka armēņi pirmie esot pārkāpuši pamieru, bet azerbaidžāņu spēki bijuši spiesti atbildēt.

Abas puses par jauna pamiera noslēgšanu paziņoja pēc tam, kad Azerbaidžāna sestdien apsūdzēja armēņu spēkus valsts otras lielākās pilsētas Gendžes apšaudē, kuras laikā nogalināti vismaz 13 civiliedzīvotāji, bet vēl 50 ievainoti. Azerbaidžāņi apgalvoja, ka uz pilsētas apdzīvotajiem rajoniem esot raidītas vairākas “Scud” tipa raķetes, kuras iznīcinājušas aptuveni 20 ēkas. Glābšanas dienestu darbinieki vairākas stundas zem māju gruvešiem esot meklējuši nogalinātos un izdzīvojušos.

Armēnija noliedza, ka tās armija būtu sarīkojusi uzbrukumu Gendžei, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus no Kalnu Karabahas. Arī Erevānas atbalstītās separātiskās Kalnu Karabahas vadītāji nav uzņēmušies atbildību par notikušo.

Trīs nedēļas ilgušās kaujas tiek uzskatītas par nopietnākajām kopš 1994.gada, kad Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza pamieru, kas izbeidza sešus gadus ilgušo karu par Kalnu Karabahu.

Azerbaidžāna sestdien informēja, ka kopš 27.septembra karadarbībā dzīvību ir zaudējuši vismaz 60 azerbaidžāņu civiliedzīvotāji, bet vēl 270 ir guvuši ievainojumus. Baku neatklāj, cik lielus dzīvā spēka zaudējumus ir cietuši azerbaidžāņu bruņotie spēki.

Kalnu Karaba reģiona valdība apgalvo, ka tā ir zaudējusi vismaz 633 karavīrus un 36 civiliedzīvotājus.

Eiropas Savienība, Krievija un ASV ir aicinājušas Armēniju un Azerbaidžānu pārtraukt karadarbību un uzsākt miera sarunas, kuras vadītu Francija, Krievija un Savienotās Valstis. Tomēr līdz šim visi starptautiskās sabiedrības mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu reģionā ir bijuši bez panākumiem.

Vardarbības uzliesmojums reģionā arī radījis bažas par plašāka reģionāla konflikta izcelšanos. Armēnija ietilpst Krievijas vadītajā Kolektīvas drošības līguma organizācija, bet Azerbaidžānas tuvākā sabiedrotā ir NATO dalībvalsts Turcija.

KONTEKSTS:

27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru. Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti