Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz civiliedzīvotāju nonāvēšanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Azerbaidžāna un Armēnija apsūdzējušas viena otru civiliedzīvotāju nogalināšanā apšaudēs Kalnu Karabahā un tās tuvumā. Jau mēnesi abas valstis ir iesaistījušās aktīvā karadarbībā par separātisko reģionu, ko pārvalda Armēnijas atbalstīta administrācija. Visi līdzšinējie mēģinājumi pārtraukt militāro konfliktu ir izgāzušies.

Armēnija un Azerbaidžāna viena otru apsūdz civiliedzīvotāju nonāvēšanā
00:00 / 03:07
Lejuplādēt

Trešdien, 28. oktobrī, Azerbaidžāna paziņoja, ka Armēnijas sarīkotā apšaudē netālu no frontes līnijas ir nogalināts 21 civiliedzīvotājs, bet vēl 70 guvuši ievainojumus. Tas ir līdz šim nāvējošākais uzbrukums civiliedzīvotājiem mēnesi ilgajā karadarbībā, vēsta ziņu aģentūra AFP.

Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva padomnieks Hikmets Hadžijevs informēja, ka Armēnijas spēki ar lielkalibra raķetēm “Smerč” ir apšaudījuši blīvi apdzīvotu teritoriju Bardas rajonā valsts ziemeļrietumos.

Otrdien, 27. oktobrī, Azerbaidžāna ziņoja par vēl vienu uzbrukumu Bardas rajonam, kurā dzīvību zaudējuši četri civiliedzīvotāji, arī divus gadus veca meitenīte. Šie ir lielākie azerbaidžāņu civiliedzīvotāju zaudējumi kopš 17. oktobra, kad valsts otras lielākās pilsētas Gendžes apšaudē nogalināja 13 civiliedzīvotājus.

Armēnija noliedz, ka tās spēki būtu uzbrukuši civiliedzīvotājiem, un apsūdz Azerbaidžānu melos.

Erevāna apgalvo, ka Azerbaidžānas bruņotie spēki ar “Smerč” raķetēm ir apšaudījuši Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu un netālo Šušas pilsētu, kur nogalināts viens civiliedzīvotājs. Armēnijas valdība apgalvo, ka Stepanakertā ir apšaudīts dzemdību nams.

Azerbaidžānas noliedz šīs apsūdzības.

Armēnijas Aizsardzības ministrija trešdien apstiprināja, ka Azerbaidžānas karaspēks ir sagrābis Kubatli ciematu, kas kopš 1993. gada atradās Kalnu Karabahas separātistu valdības kontrolē.

Armēnija un Azerbaidžāna šonedēļ pārkāpa jau trešo pamieru, kam vajadzēja izbeigt intensīvās cīņas, kas Kalnu Karabahā turpinās kopš 27. septembra.

Pirmās pamiera vienošanās noslēdza Krievijas vadītās sarunās, savukārt pēdējā pamiera panākšanā galveno lomu spēlēja ASV. Pagājušajā nedēļā Vašingtonā ieradās Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri, kuri tikās ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo.

Krievija, ASV un Francija vada tā dēvēto Minskas grupu, ko 1992. gadā izveidoja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, lai noregulētu konfliktu. Tomēr līdz šim visi centieni izbeigt konfliktu diplomātiskā ceļā nav bijuši sekmīgi.

Azerbaidžānas prezidents pēdējās nedēļās vairākkārt ir atkārtojis, ka viņa valstij ir tiesības izmantot spēku, lai atgūtu Kalnu Karabahu, jo starptautiskie mēģinājumi panākt mieru ir izgāzušies.

KONTEKSTS:

Kopš 27. septembra Kalnu Karabahā notiekošās kaujas tiek uzskatītas par nopietnākajām kopš 1994. gada, kad Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza pamieru, kas izbeidza sešus gadus ilgušo karu par Kalnu Karabahu. Konfliktā dzīvību zaudēja aptuveni 30 tūkstoši cilvēku.

Kalnu Karabahas vadība apgalvo, ka tā kopš karadarbības atsākšanās ir zaudējusi vairāk nekā tūkstoš karavīru un 39 civiliedzīvotājus, bet vēl 122 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus. Savukārt Azerbaidžāna neatklāj, cik daudz karavīru tā ir zaudējusi, bet apgalvo, ka cīņās ir nogalināti vismaz 69 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 320.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti