Protesti Armēnijā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Opozīcijas parlamentārieši mēģināja bloķēt valdības māju, taču viņiem tas neizdevās, jo iejaucās policija.
Tūkstošiem armēņu protestē, jo nevēlas pieļaut Sargsjana pūliņus saglabāt varu arī pēc abu prezidentūras termiņu beigām.
Opozīcija uzskata, ka Sargsjans 2015.gadā panāca sev labvēlīgas izmaiņas konstitūcijā. Tās paredz, ka Armēnijā tiek pieņemta parlamentāra sistēma, tādējādi padarot premjerministra amatu par politiski spēcīgāku nekā prezidenta amatu. Tādējādi jaunajam valsts prezidentam Armenam Sarkisjanam būs mazāka ietekme nekā Sargsjanam.
63 gadus vecais Sargsjans ir bijušais militārists, kura rokās Armēnijas vara bijusi vairāk nekā desmit gadus. Pēc viņa ievēlēšanas par prezidentu 2008.gadā opozīcijas un policijas sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā desmit cilvēku.
Opozīcijas pārstāvji brīdina, ka šādi Sargsjans gatavo augsni autoritāra režīma nodibināšanai valstī. Tādēļ tiek rīkotas protesta akcijas, lai traucētu jaunā premjera darbu.
Par spīti demonstrācijām parlamenta vairākums Kremļa atbalstīto Sargsjanu premjera amatā apstiprināja otrdien, bet ceturtdien vairāki simti opozīcijas atbalstītāju mēģināja bloķēt pieeju valdības ēkām, lai apturētu valdības darbu.
Ceturtdien rīta pusē Ministru kabinetam bija jāsanāk uz pirmo sēdi ar Sargsjanu kā premjeru. Varasiestādes paziņoja, ka sēde tiek atlikta uz dienas otro pusi.
Opozīcijas līderis Nikols Pašinjans, kurš iepriekš aicinājis uz „miermīlīgu samta revolūciju”, pieprasīja, lai policija pārstāj aizsargāt valdības ēkas. Pēc ceturtdienas arestiem vairāki simti demonstrantu devās gājienos Erevānas piepilsētās, skandējot saukļus pret valdību un brīžiem bloķējot ceļu satiksmi.
Erevānas ielās manīta bruņutehnika. Armēņu mediji vēsta, ka policija savukārt brīdinājusi protestētājus, ka valdības ēkas ir īpaši apsargājami objekti un uzbrukuma draudu gadījumā drošības struktūrām ir tiesības izmantot īpašus līdzekļus, arī ieročus.
Aprēķināts, ka trešdienas, 18.aprīļa, vakarā Erevānas ielās izgāja 16 tūkstoši cilvēku, kas gan ir ievērojami mazāk nekā otrdien, kad Republikas laukumā pulcējās vairāk nekā 40 tūkstoši protestētāju.
Tikmēr Eiropas Savienība aicinājusi abas protestos iesaistītās puses izrādīt savaldību un saprātu, piebilstot, ka cilvēkiem ir tiesības paust savu viedokli miermīlīgā ceļā. Brisele cer, ka Armēnija ievēros cilvēktiesības un ļaus mierīgi noritēt protesta akcijām, kurās kopumā apcietināti vismaz 50 cilvēki.
Armēnija savulaik gatavojās parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Taču 2013.gada rudenī - tāpat kā tā brīža Ukrainas prezidents, prokremliski noskaņotais Viktors Janukovičs - pēkšņi paziņoja, ka no šī soļa atsakās. Tā vietā Armēnija vēlāk iestājās Krievijas vadītājā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā.
