Daudzi armēņi ir vīlušies Pašinjanā, kurš nespēja īstenot solītās reformas un noslēdza vienošanos par pamieru Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Pēc vienošanās par pamieru Armēnijā sākās plaši protesti pret valdību. Pašinjans cer, ka pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas izbeigs protestus un ļaus viņam saglabāt amatu. Taču priekšvēlēšanu kampaņu raksturojusi agresīva retorika un bailes, ka vēlēšanas varētu vēl vairāk sašķelt valsti.
Pašreizējais Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans amatā nonāca 2018. gadā, vadot miermīlīgus protestus pret valdošo eliti, kura tika apsūdzēta korupcijā, un solot cīnīties pret nabadzību.
Tomēr tagad daudzi armēņi ir vīlušies Pašinjanā. Tas tādēļ, ka nespēja īstenot solītās reformas un noslēdza vienošanos par pamieru Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Pērn 9. novembrī noslēgtā vienošanās, kuru Erevāna un Baku noslēdza ar Krievijas starpniecību, paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Pēc vienošanās par pamieru Armēnijā sākās plaši protesti pret valdību, to dalībniekiem pieprasot premjera demisiju. Arī augsta ranga militārpersonas pieprasīja Pašinjana atkāpšanos.
Kalnu Karabahas konflikta jautājums ir dominējis visu pušu priekšvēlēšanu kampaņās, un spriedze joprojām ir augsta.
Armēnijā esošā Reģionālo studiju centra direktors Ričards Giragosjans sprieda, ka attiecībās ar Azerbaidžānu pēc vēlēšanām pārmaiņu drīzāk nebūs: „Nedz opozīcija, nedz arī valdība nav spējusi artikulēt, ko tā darīs, ja tiks ievēlēta, Azerbaidžānas jautājumā. Un šajā ziņā es esmu nedaudz nobažījies, ka arī pēc vēlēšanām valstī turpinās eksistēt nolieguma politika, nespēja pielāgoties jaunajai realitātei. Jautājums, vai šīs vēlēšanas spēs atrisināt dziļo polarizāciju Armēnijā un vajadzību pēc jaunas diplomātiskās stratēģijas.”
Vēlēšanās kandidēs četri vēlēšanu bloki un 22 partijas, un lielākajai daļai kampaņas bijušas ar prokrievisku raksturu. Taču sagaidāms, ka parlamentā iekļūs pavisam neliels skaits partiju.
Pašinjans pēdējo nedēļu laikā priekšvēlēšanu mītiņos uzstājies ar āmuru rokās, aicinot vēlētājus dot viņam “tērauda mandātu”, lai viņš varētu sagraut kritiķus.
Pašinjana priekštecis Seržs Sargsjans, kura pārstāvētais politiskais bloks, domājams, arī izcīnīs vietas parlamentā, aicinājis savus atbalstītājus stāties pretī Pašinjana āmuram ar rungu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Pašinjana pārstāvētā Pilsoniskā līguma partija ir tikpat populāra cik bijušā prezidenta Roberta Kočarjana vēlēšanu bloks.
Pagājušajā nedēļā publiskotā aptauja liecina, ka abi varētu gūt ap 24% atbalstu. Kočarjans, kurš vadīja Armēniju no 1998. gada līdz 2008. gadam un sauc Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par tuvu draugu, apgalvo, ka uzturējis ekonomiku labākā stāvoklī nekā pašreizējā Armēnijas vadība. Viņš Kalnu Karabahas kara izbeigšanu nosaucis par gļēvulību, bet Pašinjanu par neveiksminieku.
Ciešie vēlēšanu rezultāti var panākt pretēju efektu cerētajam, proti, radīt valstī vēl lielāku politisko haosu. Bet asā priekšvēlēšanu kampaņas retorika raisījusi bažas par iespējamiem pēcvēlēšanu nemieriem, ja kandidāti paziņos, ka velēšanu procesā notikuši pārkāpumi vai krāpšanās.
