Protesta akcijas Armēnijas galvaspilsētā Erevānā ilga vairākas dienas. Lai arī protesta dalībnieki solīja bloķēt Armēnijas parlamenta ēku, lai nepieļautu eksprezidenta Serža Sargsjana ievēlēšanu par premjerministru, tomēr ēkā izdevās iekļūt nepieciešamajam deputātu skaitam, lai līdzšinējo valsts līderi apstiprinātu jaunizveidotajā amatā. Tā deputāti ar 77 balsīm “par” un 17 balsīm “pret” viņu ievēlēja par premjeru.
Prokremliski noskaņotajam 63 gadus vecajam Sargsjanam par valsts līderi trešo reizi izdevās kļūt pēc tam, kad 2015.gadā valsts iedzīvotāji referendumā atbalstīja politiskās sistēmas maiņu no prezidentālas pārvaldes uz parlamentāru.
Tomēr opozīcijas uzskata, ka aiz šīm pārmaiņām stāv pats Sargsjans un viņa vadītā Republikāņu partija. Tai pāreja uz parlamentāru sistēmu izdevīga, lai bijušais prezidents varētu saglabāt varu, kļūstot trešo reizi par līderi, taču šoreiz kā premjerministrs.
Par to, ka tieši Sargsjans tiek virzīts premjera amatam, viņa vadītā partija paziņoja pagājušajā nedēļā, izpelnoties plašu kritiku no opozīcijas. Tā kopš piektdienas galvaspilsētā Erevānā un citviet rīkojusi protestus saistībā ar Republikāņu partijas plānu.
Opozīcijas līderis Nikols Pašinjans, kurš līdz šim rosināja iedzīvotājus pulcēties galvaspilsētas ielās, lai bloķētu valdības ēkas un transporta maģistrāles, paziņojis par kursa maiņu pēc sadursmēm ar likumsargiem.
Sadursmēs starp demonstrācijas dalībniekiem un kārtības sargiem Armēnijas galvaspilsētā cieta aptuveni 50 cilvēki, tostarp arī vairāki policijas darbinieki.
Sadursmes izcēlās brīdī, kad protestētāji centās doties parlamenta ēkas virzienā. Saskaņā ar raidorganizācijas „Deutsche Welle” ziņoto, Erevānā bija pulcējušies aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.
Savukārt otrdien, 17.aprīlī, tika saņemtas ziņas par vismaz par 80 protesta dalībniekiem, kuri tikuši aizturēti. Saskaņā ar Armēnijas vietējo mediju ziņoto demonstrācijas dalībnieki bojājuši valdības ēkas, kā arī pārdūruši automašīnām riepas.
Reaģējot uz notikušo, opozicionārs Pašinjans, kurš pats cieta sadursmēs un kuram bija nepieciešama mediķu palīdzība, protestētājus aicināja uz miermīlīgu akciju, paziņodams par samta revolūcijas sākumu Armēnijā. Opozīcijas līderis aicināja ne tikai galvaspilsētā iedzīvotāju iziet ielās, bet arī citviet valstī rīkot līdzīgas demonstrācijas.
Tā dēvētās samta revolūciju, tad tās aizsākumi ir meklējami Čehijā, kur pēc 1989.gada 17.novembra policijas vardarbīgajam darbībām pret studentiem, kuri bija sarīkojuši demonstrācija, tika aizsākta daudz plašāka akcija. Tā vēlāk pārauga arī komunistiskā režīma gāšanā Čehoslovākijā, notiekot bez asins izliešanas.
