Armēnija ierosinājusi Kalnu Karabahā izveidot demilitarizēto zonu

Armēnija ceturtdien ierosinājusi izveidot demilitarizēto zonu gar robežu ar Azerbaidžānu un Kalnu Karabahā.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans valdības sēdē paziņoja, ka ierosinājis izveidot demilitarizēto zonu ap Kalnu Karabahu un trīs kilometrus garu demilitarizēto zonu gar Armēnijas un Azerbaidžānas robežu.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs nesen atkal pieprasīja Armēnijas armijai atkāpties no Kalnu Karabahas.

Armēnija un Azerbaidžāna izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu – 2020. gada rudenī un pagājušā gadsimta 90. gados.

Sešu nedēļu ilgajā karā 2020. gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku. Saskaņā ar vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza ar Krievijas atbalstu, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kopš šī kara beigām uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas vairākkārt notikušas sadursmes. Septembrī jaunās sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā 280 cilvēki.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina 31. oktobrī sarīkotajā samitā Sočos Azerbaidžānas prezidents un Armēnijas premjerministrs "vienojās nelietot spēku" Kalnu Karabahas konflikta risināšanai. Taču drīz pēc tam abas puses apsūdzēja viena otru apšaudēs uz robežas.

Pašinjans trešdien paziņoja, ka Putins plāno 22. novembrī ierasties divu dienu vizītē Erevānā.

KONTEKSTS:

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.

2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti