Pašinjanam atbalstu izteikušas arī abas pārējās opozīcijas partijas, taču līdz vairākumam joprojām pietrūkst dažu balsu. Pēdējos gados lielākā politiskā krīze Armēnijā turpinās jau divas nedēļas.
Opozīcijas līdera Pašinjana atbalstītāji svētdien visu dienu bloķēja ielas un krustojumus gan Erevānā, gan citās lielajās pilsētās. Pēcpusdienā Pašinjans devās gājiena galvgalī, cilvēku straumēm plūstot uz Erevānas centrālo Republikas laukumu uz vēl vienu tūkstošu cilvēku demonstrāciju svētdienas vakarā, ko viņš pats nosauca par „ārkārtīgi svarīgu”.
Divas dienas pirms Dienvidkaukāza valsts parlaments grasās lemt par jauna premjera vēlēšanu, viņš aicina savus atbalstītājus iziet ielās, lai parādītu savu „apņēmību”.
Pēdējās divās nedēļās praktiski ik dienu Armēnija pieredzējusi lielākās demonstrācijas pret valdību pēdējo gadu laikā. Politisko krīzi izraisīja ilggadējā valsts līdera Sargsjana ievēlēšana premjera amatā pēc tam, kad viņš desmit gadus bija pavadījis prezidenta krēslā. Pašinjana vadītā protestu kustība Sargsjanu un valdošo Republikāņu partiju apsūdzēja par varas sagrābšanu. Demonstrācijās piedalījušies tūkstošiem un desmitiem tūkstošu cilvēku, un spiediena rezultātā Kremļa atbalstītais Sargsjans no premjera amata tomēr atkāpās.
Tagad Armēnijas parlamentam būs jālemj par jauna premjera izvēlēšanu. Balsojums paredzēts 1.maijā. Pagaidām vienīgais kandidāts ir Pašinjans, un viņš pats paziņojis, ka tikai viņš var būt nākamais premjers kā „tautas kandidāts”. Opozīcija uzstāj, ka tikai tā var nodrošināt brīvu un godīgu parlamenta vēlēšanu rīkošanu un iztīrīt politisko sistēmu no korupcijas un oligarhu ietekmes.
Vienlaikus paša Pašinjana liberāli centriski noskaņotā partiju alianse „Izeja” pēdējās parlamenta vēlēšanās ieguva vien deviņas no 105 deputātu vietām parlamentā. Abas parējās opozīcijas partijas gan paziņojušas, ka atbalstīs Pašinjana kandidatūru. Tomēr vairākumam joprojām pietrūkst dažu balsu.
Vairākums parlamentā ir līdz šīm valdošajai Republikāņu partijai – 58 vietas. Tā sestdien paziņoja, ka savu premjera amata kandidātu nevirzīs, bet par pozīciju pirms balsojuma lems pirmdien.
42 gadus vecais Pašinjans pazīstams ka stingrs Sargsjana kritiķis un pretinieks. Pēc 2008.gada prezidenta vēlēšanām, kur Sargsjans uzvarēja un masu protesta mītiņi pārauga asiņainās opozīcijas sadursmēs ar policiju, Pašinjans nonāca ieslodzījumā.
Armēnija savulaik gatavojās parakstīt Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, taču 2013.gadā pārdomāja un iestājās Krievijas vadītājā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Pašinjans izteicies, ka Armēnija to izdarīja nevis brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā. Līdzšinējā Armēnijas valdība sadarbojusies ar Maskavu gan ekonomisku, gan drošības iemeslu dēļ, paturot prātā konfliktu ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas jautājumā.
Reaģējot uz politisko krīzi Erevānā, Krievija armēņu politiķus aicinājusi uz kompromisu, uz dialogu aicina arī Savienotās Valstis un Eiropas Savienība.
