Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības jau gadu desmitiem ir ļoti saspringtas strīdīgā Kalnu Karabahas reģiona dēļ. Erevānas atbalstītie armēņu separātisti deviņdesmito gadu vidū ieguva kontroli pār šo teritoriju, taču vairāk nekā 20 gadu laikā tā arī nav izdevies panākt politisku vienošanos par 1994.gadā noslēgtā pamiera nostiprināšanu. Abas valstis regulāri apšauda kopīgo robežu, kā arī nestabilo Karabahas frontes līniju.
Pagājušajā gadā sadursmes īpaši aktivizējās, un par spīti nestabilajam pamieram tagad sadursmes atkal kļuvušas daudz intensīvākas.
Par situācijas pasliktināšanās uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas pirmie ziņoja kalnu Karabahas aizsardzības spēku pārstāvji, kas paziņoja, ka ceturtdien, 24.septembrī, Azerbaidžānas spēki ir apšaudījuši pierobežas ciemus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus. Vēl vairāk ieguvuši ievainojumus. Armēnijas izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu par cilvēku bojāeju un materiālo zaudējumu nodarīšanu.
Kā norāda armēņu puse, atšķirībā no septembra sākuma artilērijas apšaudes ir kļuvušas daudz intensīvākas, turklāt apšaudēm tiekot pakļauti nevis tieši Kalnu Karabahas militārie objekti, bet gan apdzīvotās vietas, turklāt uzbrukumi visbiežāk notiekot dienas laikā, kad mierīgie iedzīvotāji atrodas ielās un neesot pasargāti no sprādzienu šķembām.
No savas puses Azerbaidžāna paziņojusi, ka Armēnija speciāli ir pārvērtusi savus civiliedzīvotājus par mērķiem, novietojot savu artilēriju blakus apdzīvotajām vietām vai tajās ar mērķi veikt triecienus pa azerbaidžāņu armijas pozīcijām.
Azerbaidžānas mediji sestdien, 26.septembrī, ziņo, ka paši armēņu spēki piektdienas, 25.septembra, vakarā ir uzbrukuši Azerbaidžānas pozīcijām, taču ir saņēmuši spēcīgu prettriecienu.
Tiek apgalvots, ka armēņu pusē nogalināti četri un ievainoti 16 karavīri, bet azerbaidžāņu pusē dzīvību zaudējis viens un ievainoti trīs karavīri.
Azerbaidžāna, kuras militārais budžets ir lielāks par visu Armēnijas valsts budžetu, atkārtoti uzsvērusi, ka gadījumā, ja starptautiskās sarunas par konflikta atrisinājumu beigsies bez rezultātiem, Azerbaidžāna strīdīgo teritoriju atņems ar spēku.
Bet tikmēr Armēnijas puse uzskata, ka Azerbaidžānas īstenotās apšaudes jau ir kļuvušas par tradīciju un tās parasti aktivizējas dažas dienas pirms plānotajām sarunām par Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanu.
Tiek uzskatīts, ka Azerbaidžāna vēlas radīt armēņos paniku, lai izdarītu arvien lielāku spiedienu uz oficiālajiem Erevānas pārstāvjiem. Armēnijas varas iestādes arī atkārtoti paziņojušas, ka, par spīti dažu apdzīvoto vietu apšaudīšanai strīdīgās teritorijas Azerbaidžānai neviens atdot negrasās.
Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) paspārnē izveidotā starptautiskā miera sarunu starpnieku grupa ir paudusi nopietnas bažas par Armēnijas un Azerbaidžānas bruņoto spēku rīcību, izmantojot smago artilēriju apdzīvotajās vietās.
Tā dēvētās Minskas grupas dalībnieki, tostarp no Francijas, Krievijas un ASV, norādījuši, ka šādu ieroču lietošana ir nepieņemama un abām pusēm ir nepieciešams pielikt visas iespējamās pūles, lai izvairītos no civiliedzīvotāju bojāejas.
Abu valstu ārlietu ministri pašreizējo saspīlējumu gatavojas apspriest arī ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā.
