Tā vietā tiek runāts par ciešāku Eiropas Savienības (ES) valstu sadarbību gan starptautisko misiju plānošanā, gan robežu apsardzībā, kā arī militārās industrijas jomā. Eiropas drošība kļuvusi īpaši aktuāla pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, ņemot vērā viņa līdzšinējos izteikumus par NATO.
Viedokļi par to, cik ciešai būtu jābūt Eiropas valstu sadarbībai aizsardzības jomā, pašlaik atšķiras. Bijušais Beļģijas premjers Gijs Verhofštads, kurš tagad vada Liberāldemokrātu grupu Eiropas Parlamentā, ir izvirzījis vienu no radikālākajiem priekšlikumiem. Viņš uzskata, ka gan Beniluksa valstīs, gan arī Baltijā būtu jāizveido vienots armijas štābs.
Pēc Verhofštada domām, kopīgā plānošana jūtami uzlabotu mūsu reģiona aizsardzības spējas.
Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs tam kategoriski nepiekrīt.
"Tas, kas man ļoti nepatīk šajā diskusijā, ir, ka atsevišķi Eiropas Savienības politiķi vairāk koncentrējas uz štābiem, kā arī ģenerāļu un pulkvežu amatiem, nevis uz reālu militāro spēju veidošanu. Mums ir gana daudz ģenerāļu visās Eiropas Savienības valstīs. Daļa ir bez darba.
Un daļa savukārt ļoti labprāt sēdētu Briselē, Rīgā vai Romā un kaut ko komandētu. Tā problēma ir tā, ka nav, ko komandēt," teica ministrs.
Arī ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni, kura līdz šim ir bijusi viena no kaismīgākajām ciešākas militārās aizsardzības aizstāvēm, vairs nerunā par Eiropas armijas izveidi.
"Runa nav par Eiropas armiju, bet gan par to, ka Eiropai ir jāuzlabo savas aizsardzības un drošības spējas. Mums ir jākļūst efektīvākiem šajā jomā. Pastāv skaidra vajadzība to panākt, un mūsu iedzīvotāji to prasa un sagaida. Mums ir gan potenciāls, gan arī visi nepieciešamie rīki. Tādēļ runa nav par kādiem hipotētiskiem uzdevumiem, kas, iespējams, varētu tikt realizēti pēc 50 gadiem. Runa ir par ļoti konkrētām lietām, ko var sākt darīt jau rīt visi kopā," sacīja ES augstā pārstāve ārlietās.
Mogerīni piedāvātais plāns paredz soļus ciešākai sadarbībai gan militārās industrijas jomā, gan arī dažādu starptautisko operāciju plānošanā.
Jau tagad Eiropas kontingents atrodas vairākās Āfrikas valstīs. Tāpat viena no būtiskākajām misijām ir operācija “Sofija”, kuras ietvaros vairāku valstu kuģi patrulē Vidusjūrā, lai cīnītos ar cilvēku kontrabandistiem, kur mēģina nogādāt imigrantus no Āfrikas uz Eiropu.
Rinkēvičs pieļauj, ka vēl viena iespējamā sadarbības joma varētu būt arī robežu apsardze, it sevišķi Vidusjūrā. Arī Lielbritānija, kas līdz šim ir aktīvi iestājusies pret ciešāku militāro sadarbību, tagad atbalsta jauno iniciatīvu, sakot, ka lielāki tēriņi aizsardzībai Eiropai nāks par labu.
Piedāvātajā dokumentā nav skaidru atsauču uz jauno ASV prezidentu Donaldu Trampu vai kādām izmaiņām NATO lomā Eiropā.
Tomēr vairāku valstu pārstāvji, it sevišķi Vācijas un Francijas politiķi, pasvītro, ka Eiropai turpmāk ir jābūt patstāvīgākai un jāspēj nepieciešamības gadījumā pašai sevi aizsargāt.
Jau ziņots, ka Eiropas drošība ir viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem šīsdienas ES ārlietu un aizsardzības ministru tikšanās reizē. Šis temats ir kļuvis īpaši aktuāls pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, ņemot vērā viņa līdzšinējos izteikumus par NATO.
