Par to, vai karavīriem misiju pārtraukt pavisam, vēl nav nolemts, bet prognozes liecina, ka politiķi drīzāk sliecas vienoties par tās turpināšanu. Gaidāms, ka piektdien, 10. janvārī, tas tiks apspriests Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmē Briselē. Latvijas valdība par mūsu karavīriem apspriedīsies otrdien, 14. janvārī, un tad galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimai. Tas būtu jāizdara līdz 1. februārim, kad beidzas Latvijas misijai noteiktais termiņš.
"Mūsu pozīcija – mums ir jāapstiprina mandāta pagarinājums. Tad, kad laiks to ļaus un apstākļi to ļaus, tad mūsu karavīri var atgriezties. Vienīgais tiešām nopietnais šķērslis, kas var šobīd mainīt Latvijas nostāju, ir Irākas valdības lūgums izvest karavīrus. Tad zūd juridiskais pamats arī mūsu Saeimas lēmumam. Tā ka stratēģiskajā līmenī nekas nav mainījies, šī pārvietošana ir taktiska," sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").
Tiek prognozēts, ka situācija starp ASV un Irānu normalizēsies. "Irānas uzbrukums bāzēm ir nosodāms. Mēs to arī nosodām. Ne tikai mūsu karavīru atrašanās dēļ, bet arī tāpēc, ka Irāna solīja deeskalēt situāciju. Mēs pieprasām šo solījumu pildīt," savukārt pauda Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.
Aizsardzības ministrijā saka, ka konsultēšanās par turpmāko rīcību notiek arī ar Lietuvu un Igauniju. No Baltijas valstīm kopumā Irākā atradās 32 karavīri – 6 no Latvijas, 11 no Igaunijas un 15 no Lietuvas. Daļa no Lietuvas un Igaunijas karavīriem vēl ir palikuši Irākā.
Karavīri misijā piedalās līdz ar citiem sabiedrotajiem kopumā no 81 valsts. Misija tika organizēta pēc Irākas valdības uzaicinājuma ar mērķi apmācīt Irākas armiju cīņai pret teroristisko organizāciju “Islāma valsts”.