Šādas sarunas gan pagaidām nav bijušas, pauda Rinkēvičs. Ministrs pauda pārliecību, ka, ja kaut kādu iemeslu dēļ Ukrainas valdība vairs nevarēs strādāt no Kijevas un tai būs jādodas prom, tā turpinās darbu citur Ukrainā. 

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Ukrainā valda situācija, kurā ukraiņi ir jāatbalsta un viņiem jāpalīdz. Tādēļ gadījumā, ja Ukrainas valdībai nāktos pamest valsti, tad Latvija būtu gatava uzņemt Ukrainas valdības pārstāvjus un palīdzēt viņiem nodrošināt valdības darbu. 

Rinkēvičs gan pauda cerību, ka šis ir tikai hipotētisks scenārijs. 

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, Rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.