Ārlietu ministri: Nedramatizēsim attiecības ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Ceturtdien Rīgā notika Baltijas valstu ārlietu tikšanās ar saviem kolēģiem no Beniluksa valstīm - Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas. Tikšanās laikā apspriesti savstarpējās sadarbības jautājumi Eiropas Savienības ietvaros, Eiropas politika Sīrijas konflikta risināšanā, kā arī pašreizējais Krievijas spiediens uz Lietuvu, kā arī vairākām Austrumu partnerības valstīm. Valstu ārlietu ministri aicinājuši situāciju ap tā dēvēto Lietuvas un Krievijas tirdzniecības karu nedramatizēt, vienlaicīgi solot asu Eiropas Komisijas nosodījumu šajā jautājumā.

Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministru tikšanās, simboliski sauktas par 3+3 sanāksmēm, notiek jau kopš 2007. gada. Kā pēc tikšanās norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šādas tikšanās rada iespēju dalīties pieredzē par šādu nelielu valstu lomu starptautiskajā politikā un lēmumu pieņemšanā.

Šoreiz diskusiju centrā bija jautājumi par Eiropas nākotnes jautājumiem - tālāko ES politisko un ekonomisko attīstību, kā arī situāciju Tuvajos Austrumos un attiecības ar Krieviju, īpaši pirms gaidāmā Austrumu partnerības samita Viļņā. Rinkēvičs norādīja, ka Viļņā būtu jāpanāk Ukrainas Asociācijas līgumu parakstīšana, kas būtu milzīgs solis ne tikai Ukrainai, bet arī ES.

Nenoliedzami, šo sarunu viena no galvenajām tēmām bija tieši attiecības ar Krieviju, kas uzsākusi tirdzniecības karu ar Lietuvu tās piena produktu, gaļas un zivju produktu kvalitātes dēļ. Līdzīgā situācijā nokļuvusi arī Nīderlande tās tulpju sīpolu dēļ. Kā kopīgi ar savu Nīderlandes kolēģi paziņoja, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ja šajā situācijā tiešām jautājums ir par produktu kvalitāti, tad tas arī attiecīgi jārisina:

„Ja ir kādas problēmas, normālais ceļš būtu nenākt klajā ar kādiem skaļiem paziņojumiem, pirms nav izmantoti visi pārējie mehānismi, kas pastāv Krievijas un Eiropas Savienības starpā. Diemžēl, pašreizējā situācijā visbiežāk izskan paziņojumi un tad sākas diskusijas, taču mēs to varam pagriezt pretējā virzienā, ja runa tiešām ir par pārtikas produktu kvalitāti. Ja nē, tad situācija jau ir daudz grūtāka."

Līdz šim gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir paudušas savu atbalstu Lietuvai un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkjavičs paudis pateicību par šādu solidaritāti. Vienlaicīgi viņš aicinājis situāciju pārlieku nesaasināt:

„Mums tiešām vajadzētu nomierināties. No savas puses mēs cenšamies situāciju nesaasināt. Mēs varētu pielietot tādas pašas metodes, bet mēs to pat teorētiski neesam apsprieduši. Arī turpmāk mēs rīkosimies civilizētā veidā. No otras puses, arī Eiropas Savienība var gūt mācību - mums ir nepieciešama kopēja stratēģija un mēs jau esam nokārtojuši eksāmenu solidaritātē. Šī vienotā nostāja ir ļoti nozīmīga. Tāpēc es atkārtoju - mēs nedramatizējam situāciju, mēs to kontrolējam un izbaudām kaimiņu atbalstu. Mēs arī vēršamies pie kolēģiem Krievijā, ticot un cerot, ka attiecības ir iespējams veidot normālā ceļā un man nav šaubu, ka tas notiks jau vistuvākajā nākotnē."

Gan Baltijas, gan Beniluksa valstu ārlietu resora vadītāji ir pārliecināti, ka šajā situācijā asi būtu jāreaģē Eiropas Komisijai, kas ir atbildīga par Eiropas Savienības ārējo tirdzniecību.

„Eiropas Komisija pašlaik strādā pie šī jautājuma, un es esmu pārliecināts, ka mūsu reakcijai ir jābūt ļoti stingrai. Mēs nedrīkstam uz notiekošo skatīties tikai divpusējo Krievijas un Lietuvas attiecību jautājumā, bet mums ir jāskatās, kā tiek ievērotas arī Pasaules tirdzniecības organizācijas normas. No Latvijas puses es Lietuvai varu apliecināt mūsu pilnīgu atbalstu. Vienu lietu gan mēs nevaram pieņemt, ka politikas jautājumi tiek sajaukti ar tirdzniecības jautājumiem. Tas nav tas, ko pieprasa Pasaules tirdzniecības organizācijas standarti vai Eiropas Savienības un Krievijas attiecības," norāda Edgars Rinkēvičs.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šādam Krievijas spiedienam ir politiski motīvi, ministri norādīja, ka reālus apstiprinājumus tam iegūt ir ļoti grūti, taču var izdarīt pieņēmumus, vadoties no iepriekšējās pieredzes. Proti, izceļoties kādam strīdam ar Krieviju, gan Moldova, gan Gruzija, gan citas valstis ir izjutušas savu produktu tirdzniecības aizliegumus. Taču, kā norādīja Rinkēvičs - viņš, dzerot pienu, par politiku nedomājot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti