Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Ādažnieki par savu novadu ir sajūsmā

Panorāma

Panorāma

Ārlietu ministre: Igaunija apsvērtu patvēruma piedāvājumu Navaļnijam

Ārlietu ministre: Igaunija apsvērtu patvēruma piedāvājumu Navaļnijam

Baltijas uzdevums ir noturēt Kremļa opozicionāra Alekseja Navļnija lietu starptautiskā līmenī, tā intervijā sacīja Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa. Viņa atzina, ka nepieciešamības gadījumā Igaunija izvērtētu, vai varētu piedāvāt Navaļnijam patvērumu. Ministre arī, atsaucoties uz gaismā nākušā viltvārža, kas uzdevies par Navaļnija sabiedroto Leonīdu Volkovu, darbībām, apmānot visus trīs Baltijas parlamentus, atzīst, ka dezinformācija rada lielu satraukumu Igaunijā.

Ar Igaunijas ārlietu ministri sarunājās Latvijas Televīzijas ziņu dienesta atbildīgā redaktore Ina Strazdiņa.

Eva Marija Līmetsa: Dezinformācijas kampaņas no Krievijas puses jau kādu laiku rada mums lielas bažas. Un es esmu gandarīta, ka vakar esam atklājuši vēl vienu šādu lietu, kas tagad vairs neturpināsies. Ir ārkārtīgi svarīgi par šīm problēmām runāt publiski un vērst sabiedrības uzmanību uz šādām dezinformācijas kampaņām, ko Krievijas Federācija īsteno mūsu zemēs. Tā ir liela problēma, un mēs, Igaunijā, ļoti novērtējam, ka mūsu zemēs ir mediju brīvība, un ceram, ka šīs kampaņas to neietekmēs.

Ina Strazdiņa: Jūs nesen personiski runājāt ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu par dažādiem Igaunijai svarīgiem jautājumiem,  robežlīgumu ieskaitot. Pēc tam bija dažādas reakcijas sabiedrībā. Vai jums šķita, ka Krievija jūsos klausās, un vai jūs saņēmāt atbildes, kādas gaidījāt?

Tad, kad es sāku strādāt kā Igaunijas ārlietu ministre, es nekavējoši organizēju telefonsarunas ar visiem saviem kolēģiem. Šis ir diplomātisks darbs, un es esmu gandarīta, ka Lavrova kungs pieņēma šo aicinājumu piektdienas vakarā. Mums bija laba saruna, lai gan, protams, mūsu viedokļi daudzos jautājumos atšķiras, piemēram, par cilvēktiesību un starptautisko likumu pārkāpumiem. Taču kā kaimiņvalstij Igaunijai ir svarīgi atrisināt dažādus joprojām atvērtus jautājumus, un viens no tiem ir robežlīgums. 

Arī jautājumi par pensijām un pārvietošanos ir atvērti, tāpat par pārrobežu tirdzniecību. Līdz ar to mēs runājām plašāk, ne tikai par ārpolitiku.

Jūs nesen sacījāt, ka Igaunija būtu gatava piedāvāt patvērumu Aleksejam Navaļnijam. Vai šis piedāvājums vēl ir spēkā?

Mēs esam pauduši bažas par Navaļnija veselības situāciju. Mēs absolūti piekrītam Eiropas Padomes Tiesas spriedumam, ka viņš ir jāatbrīvo. Un arī Eiropas Savienībā mēs esam pauduši vienotu viedokli. Situācija tiešām ir smaga, un, ja Navaļnija kungam būtu iespēja un viņš vēlētos pamest Krieviju, tad, protams, Igaunija apsvērtu, vai šī ir atbilstoša vieta, kur viņam saņemt patvērumu.

Tā kā Navaļnija veselības stāvoklis pasliktinās, ir bijis daudz kritikas un paziņojumu no Rietumiem, bet ko Eiropas savienība un arī Baltijas valstis vēl var darīt, lai viņam palīdzētu?

Baltijas valstis ir bijušas ļoti aktīvas, īpaši, ja atceramies nesenās sankcijas, kas tieši saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem un piemērotas Krievijas amatpersonām. Un mēs esam ļoti gandarīti, ka Eiropas Savienības valstis vienojās par kopīgu rezolūciju. Protams, mēs sekojam līdzi ar lielām bažām notikumu attīstībai, un atbalstām to, ka šī lieta atkal ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas uzmanības lokā, runājot par tiesībām uz veselību un dzīvību. Un ir svarīgi, ka tiesa pēc iespējas ātrāk pieņem lēmumu. 

No savas puses mēs šo jautājumu vienmēr varam uzturēt starptautiskajā dienaskārtībā. Un arī aizvadītajā svētdienā visas Eiropas Savienības dalībvalstis izplatīja ļoti spēcīgu paziņojumu Navaļnija atbalstam un vienoti pieprasīja viņa atbrīvošanu.

 

Pilna intervija ar Igaunijas ārlietu ministri pieejama šeit

KONTEKSTS:

Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja janvārī Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija atgriezies no Vācijas, kur ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok". Krievijas tiesa nolēma, ka 2014. gadā Navaļnijam piespriestais nosacītais cietumsods jānomaina ar reālu brīvības atņemšanu. Viņu plānots paturēt ieslodzījumā līdz 2023. gada vidum. Navaļnijs un viņa atbalstītāji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt