Ārlietu eksperts: Krievijas militārās aktivitātes saistās ar Domes un pašvaldības vēlēšanu tuvumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

„Tā kā 18. septembrī ir Krievijas Domes vēlēšanas  un vietējo pašvaldību vēlēšanas, ir skaidrs, ka militārās histērijas uzkurināšana Putinam ir vairāk nekā nepieciešama,” intervijā Latvijas Radio sestdienas rītā pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, ārlietu eksperts Ojārs Skudra.

Šonedēļ Krievijas bruņotie spēki ievērojami paaugstinājuši kaujas gatavību valsts rietumu pierobežā, un Krimā nogādātas Krievijas jaunākās pretgaisa aizsardzības sistēmas raķetes. Vairākās vietās notiek gan sauszemes, gan jūras spēku mācības, kurās piedalās vairāki desmiti tūkstoši karavīru. Manevru laikā dislokācijas vietu mainījuši gan Baltijas, gan Ziemeļu, gan Melnās jūras flotes kuģi, bet rietumu kara apgabalā paralēli notiek arī Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstu bruņoto spēku mācības.

„Krievija ir paaugstinājusi militāro gatavību un veic mācības, (..) tā kā 18. septembrī ir Krievijas Domes vēlēšanas  un vietējo pašvaldību vēlēšanas, ir skaidrs, ka militārās histērijas uzkurināšana Putinam ir vairāk nekā nepieciešama. (..) Tas Putinam tagad ir lielākais konteksts,” saka Skudra.

Šonedēļ turpināja dzirksteļot arī Eiropas Savienības valstu un Turcijas amatpersonu paziņojumi jautājumos par savstarpējām attiecībām, bezvīzu režīmu un migrāciju. Anakara apsūdzēja kopienu par pagājušajā mēnesī notikušā apvērsuma mēģinājuma organizētāju iedrošināšanu. Bet pēc Vācijas vicekanclera Zigmāra Gabriela izteikumiem, ka būs nepieciešami 20 gadi, lai Turcija varētu iestāties Eiropas Savienībā, Ankara atcirta, ka nav skaidrs, vai pēc 20 gadiem vispār pastāvēs pati Eiropas Savienība. Turcija arī vairākkārt brīdinājusi par migrācijas straumju atsākšanos, ja tā nedabūs solīto bezvīzu režīmu. Visam pa vidu – šonedēļ Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tikās ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, abiem vienojoties uzlabot attiecības.

Skudra uzskata, ka galvenais sarunu temats bijis ekonomisko attiecību uzlabošana, taču būtisks ir arī abu valstu statuss attiecībā uz Sīriju, jo Turcija un Krievija šajā konfliktā atbalsta konkurējošās puses. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nekad nav slēpis nepatiku pret Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu un ir aicinājis viņu no amata atcelt, kā arī bieži kritizējis Krieviju par atbalsta sniegšanu Kurdistānas Strādnieku partijas kaujiniekiem un kurdu sabiedrotajiem Sīrijā. Savukārt Krievija apsūdz NATO dalībvalsti Turciju pret Asadu karojošu grupējumu atbalstīšanā, no kuriem daudzi Krievijā tiek apsūdzēti terorismā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti