Pašreizējais valsts vadītājs Fransuā Olands, paziņojot, ka atkārtoti nekandidēs Francijas prezidenta vēlēšanās, rīkojies pareizi, vērtēja eksperts. "Labāk pateikt, ka nekandidē uz otru termiņu, nekā ciest smagu zaudējumu jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Tas būtu lielāks pazemojums."
Iespējams, ka Olanda pārstāvētā, Francijā šobrīd valdošā Sociālistu partija kā savu prezidenta amata kandidātu virzīs pašreizējo premjeru Manuelu Valsu. Viņam saskaņā ar pašreizējiem aptauju datiem nav izredžu nonākt prezidenta krēslā, taču aptauju dati var mainīties, tie var būt arī kļūdaini, teica Kapustāns.
Tomēr pašlaik izskatās, ka sīvākā cīņa Francijas prezidenta vēlēšanās gaidāma starp labēji centriskās Republikāņu partijas kandidātu Fransuā Fijonu un galēji labējās Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu. Abiem "labējiem" daudzas pozīcijas ir ļoti līdzīgas, taču ne visos jautājumos, teica eksperts.
Fijons ir par Franciju ES, "kamēr Lepēna ir ļoti radikāla eiroskeptiķe, kas būtībā vēlas - līdzīgi kā "Brexit" - arī Francijas aiziešanu no Eiropas Savienības.
''Tā kā šeit ir milzu atšķirība starp abiem kandidātiem, lai gan abi kandidāti ir labējā spārnā", sacīja Kapustāns.
Viņaprāt, Francijas prezidenta vēlēšanas ES būs "ļoti, ļoti svarīgas". Pēc britu aiziešanas ES turpinās pastāvēt. Taču, ja Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarēs galēji labējās Nacionālās frontes līdere Lepēna, tad var sekot referendums par Francijas aiziešanu no ES.
Gadījumā, ja Francijas vēlētāju vairākums atbalstītu valsts aiziešanu no ES, tad "mēs lielā mērā varam jau teikt, ka Eiropas Savienība vai nu beidz pastāvēt, vai arī mainās ļoti nozīmīgā veidolā", uzskata Kapustāns.
Jau ziņots, ka Francijas prezidenta vēlēšanas paredzētas nākamā gada aprīlī. Tad notiks Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, un, ja nepieciešams, otrā un izšķirošā kārta būs maijā.
