Ārlietu eksperts: ES beidzot pievēršas aizsardzības politikai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Šonedēļ Briselē notikušais samits bija svarīgs ne tikai ar vienošanos par Banku savienības izveidi, bet arī ar to, ka tas bija pirmais samits pēdējo piecu gadu laikā, kas veltīts tieši aizsardzībai un ciešākai sadarbībai drošības jomā. Kā uzsver Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs un ārlietu eksperts Veiko Spolītis, militāro jautājumu apsriešanai Briselē ir būtiska nozīme kopīgas Eiropas Savienības (ES) aizsardzības politikas turpmākai veidošanai, taču tuvāko desmit gadu laikā mēs varam negaidīt vienota ES karaspēka izveidi. 

Šoreiz valstu līderi, piemēram, sanāksmē apņēmās līdz 2025.gadam kopīgi izstrādāt bezpilota lidaparāta modeli. Līderi vienojās arī par nākamās paaudzes satelītu izstrādi un kopīgiem kiberaizsardzības treniņiem.

„Vienošanās noteikti ir nozīmīga," uzsver Veiko Spolītis, piebilstot, ka būtiska ir arī kiberaizsardzības izglītības veicināšana un vienošanās līdz nākamā gada jūnijam izveidot Eiropas Savienības kiberaizsardzības politikas satvaru.

Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz arī Eiropas Savienības jūras aizsardzības politikas dokumenta izstrāde.

Dokuments patiesībā noteiks, kādā veidā ES aizsardzības politika tālāk attīstīsies," skaidro Spolītis, norādot, ka samita nozīme ir liela arī kompetenču noteikšanas ziņā.

Samitā gan, kā ierasts, neiztika bez strīdiem, īpaši starp lielvalstīm Franciju, Vāciju un Lielbritāniju. Parīze vēlas jaunu kopienas fondu, lai finansētu atsevišķu valstu militārās operācijas, ko uzreiz noraidīja Berlīne. Bet Londona stingri noraidīja Briseles iepriekš izteikto ideju par Eiropas Savienības militārajiem spēkiem.

Londonas nostāju Spolītis skaidro ar iekšpolitisko spiedienu.

„Neaizmirsīsim to, ka vienmēr bijušas arī domstarpības starp tā saukto ES plānoto armiju un attiecībām ar NATO. Pozitīvi bija tas, ka NATO ģenerālsekretārs Rasmusens bija uzlūgts un izteica savu viedokli, kā Eiropas drošības politikai jāattīstās," skaidro Spolītis, atgādinot, ka Eiropā tikai četras valstis veic pienācīgas investīcijas NATO, tāpēc jautājums par to, kādu scenāriju izvēlēties turpmāk, ir būtisks.

Ārlietu eksperts prognozē, ka tuvāko desmit gadu laikā ES neizveidos savu militāro struktūru.

Mēs redzam, kādas problēmas jau šobrīd ir Vācijas un Francijas kopējai brigādei. Tai pašā laikā mēs redzam ļoti pozitīvu Beneluksa valstu, jo sevišķi Holandes un Beļģijas jūras sadarbību, kur kuģus vada viens štābs. Arī Baltijas valstu gaisa aizsardzības sistēma ir unikāla," stāsta Spolītis, vispārinot, ka sadarbība turpmāk varētu veidoties šādā reģionālā līmenī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti