Putina misija – atgūt krievu zemes Krievijai
Viedokli, ka Putina nolūks ir atgūt krievu zemes, pauda jānis Jurkāns.
Putins domā, ka viņam ir Dieva dota misija – savākt visas krievu zemes (..) Jautājums ir tāds – kur beidzas krievu zemes Putina izpratnē?” retoriski vaicāja bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, kurš arī uzsvēra, ka šobrīd Putins jūtas kā „nācijas tēvs” tik lielā izpratnē, kā neviens cits Eiropā.
Jurkāns arī pauda pārliecību, ka Putina skatiens sniedzas tālāk par Krimu. „Viņš nogaidīs, pagaidīs un tad ies citos [Ukrainas] reģionos. Vēl jau ir Doņecka, Harkova (..) Viņš turpinās vākt krievu zemes,” teica Jurkāns.
Putina varenību gan apšaubīja pāris citi bijušie ministri un vienlaikus ekspolitiķi. Agrākais ārlietu ministrs Rihards Pīks pauda, ka Putins patiesībā nejūtas par sevi pārliecināts. Arī viņa uzvedība preses konferencē otrdien bijusi neīsta.
Viņš nav pārliecināts (..) Poza bija mākslīgi uzspēlēta,” teica Pīks.
Savukārt bijušais Eiropas lietu ministrs Guntars Krasts uzskata, ka Putina rīcība neatbilst nekādiem starptautiskajiem standartiem. Tiesa, Jurkāns norādīja, ka Putinam arī neinteresē starptautiskie standarti – vēl „pirms mēneša” viņš sacīja, ka labs krievs esot krievs, kuram žēl, ja Krima nav Krievijas sastāvā, savukārt slikts krievs, kurš domā, ka Krimai jābūt Krievijas sastāvā, jo tas vienkārši ir muļķīgi. Savukārt tagad Krima ir Krievijas kontrolēta. Neviens eksministrs neapšaubīja, ka Krima būs, ja ne Krievijas sastāvā, tad Krievijas kontrolē. Agrākais ārlietu ministrs Georgs Andrejevs piebilda, ka tas ir loģiski, jo tur dzīvo ievērojama daļa krievu izcelsmes iedzīvotāju.
Karsts Aukstais karš
Jau dažādāki viedokļi bijušajiem ministriem bija par Krievijas un Eiropas attiecībām. Tiesa, dominēja uzskats, ka Rietumi šobrīd darbos piekāpjas Krievijai. Jurkāns uzstāja, ka tieši savas vienaldzības dēļ pret starptautiskajām normām Krievijas un Putina varenība pieaug.
Izskatās, ka Putins īsā laikā ir kļuvis par nācijas tēvu (..) Putins diktēs noteikumus Eiropā. Izskatās, ka Putins ir gatavs jebkādām sankcijām. Izskatās, ka ES un ASV politika ir bezzobaina, un Putins ir gatavs jebkādām sankcijām,” norādīja Jurkāns.
Līdzīgs skatījums bija Andrejevam, kurš atzina, ka Rietumu reakcija pret Krievijas darbiem būs asa vārdos, taču gļēva rīcībā. Arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs norādīja, ka no šīs situācijas, kurā Putins atrodas, Rietumiem vajadzēs iziet ar godu, attaisnojot savu rīcību vai tās trūkumu.
Citādāks skatījums bija Krastam. Viņaprāt, retorika ar laiku varētu pārvērsties darbos. „Es neizslēdzu augstāku rīcības līmeni,” teica Krasts. Proti, Rietumvalstu vadītājiem jārēķinās, ka, piemēram, ekonomisko sankciju ieviešana atmaksāsies viņu iedzīvotāju maciņos un ka politiķi, kas pieņēmuši lēmumus par sankcijām, var zaudēt savu vietu politikā. Krievijā šādu problēmu neesot, jo tur amatus tāpat saglabās, par spīti iespējamo sankciju sekām.
Rietumi neies uz nopietnām sankcijām, kas skars viņus pašus (..) Ekonomiskās sankcijas būs abpusēji griezīgas,” pretī argumentēja Birkavs. Izņēmums varētu būt ļoti plašu masu atbalsts šādam solim.
Rietumu rīcību arī varētu mainīt iespējas atrast alternatīvu gāzes un naftas eksportam.
Latvija – ko darīt?
Vēl atšķirīgāks viedoklis bijušajiem politiķiem bija, kā esošajā situācijā rīkoties Latvijai. Visi atzina, ka ikviena konfrontācija ir ļoti bīstama, it sevišķi, ja Krievija teorētiski citās valstīs iet ar argumentāciju, lai aizstāvētu krievvalodīgo tiesības.
Andrejevs norādīja, ka latviešiem vajadzētu krievvalodīgajiem atstāt plaši pavērtus vārtus uz pilsonību, vienlaikus saglabājot minimumu prasību. Krasts norādīja, ka Latvijā jau šobrīd ir vienas no zemākajām prasībām pilsonības iegūšanai Eiropā. Savukārt Pīks pauda, ka „mēs vairs nevaram izdarīt ko vairāk. Uz vēdera līst (..)? Viņi [Krievija] vienmēr izmantos savu lielumu”.
Asāks pret pašreizējo Latvijas politiku bija Jurkāns. „Mēs neesam pieraduši domāt, ka mēs dzīvosim ļoti karstā Aukstajā laikā,” sacīja Jurkāns un turpināja: „Ziniet, ko es secinu – ka Latvija neko nesecina (..) Kur ir secinājumi, kas nostāda Latviju daudz stabilākās attiecībās ar Krieviju, pozīcijās ES un NATO?” viņš retoriski vaicāja.
Vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
Ceturtdien Krimas parlaments lēma par pievienošanos Krievijai. Tiesa, galīgais lēmums jāpieņem tautas referendumā 16.martā.
