Ar Arktikas padomes valstu ārlietu ministru sanāksmi otrdien Lapezemes pilsētā Rovaniemi noslēdzās Somijas divu gadu termiņš kā organizācijas priekšsēdētājai, stafeti tālāk nododot Islandei.
Astoņu valstu sanāksmes mērķis bija vienoties par darba kārtību nākamajiem diviem gadiem. Turpinoties globālajai sasilšanai, ziemeļu jūrās zūd ledus, un tās kļūst pieejamākas gan derīgo izrakteņu ieguvei, gan kuģošanai. Šīs iespējas vienlaikus jāsabalansē ar vides aizsardzību.
Tomēr pirmo reizi kopš Arktikas padomes dibināšanas 1996.gadā šī sanāksme noslēdzās bez kopīgās noslēguma deklarācijas, jo valstis par to nespēja vienoties.
Somijas ārlietu ministrs Timo Soini paziņoja, ka noslēguma deklarācija tiks aizstāta ar ministru paziņojumu. Viņš sīkākus paskaidrojumus nesniedza. Taču avoti vēsta, ka kopīgu gala deklarāciju neizdevās pieņemt Savienoto Valstu dēļ, kuras sanāksmē pārstāvēja valsts sekretārs Maiks Pompeo. Proti, ASV bijuši iebildumi pret klimata izmaiņu pieminēšanu kopīgajā dokumentā, vēsta vairāki avoti.
Galu galā izplatītais ministru paziņojums bija īsāks, izklāstot organizācijas nākotnes plānus, taču klimta izmaiņas nepieminot. Vienlaikus Somijas ārlietu ministrs Soini tomēr izplatīja „priekšsēdētaja paziņojumu”, kurā bija iekļauta liela daļa noraidītās gala deklarācijas teksta. Tostarp pieminot klimata mērķus.
Arktikas padomē ietilpst astoņas valstis, kas robežojas ar Arktiku - ASV, Kanāda, Krievija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija un Islande, kā arī Arktikas reģiona pamatiedzīvotāju tautu pārstāvji.
Zinātnieki brīdinājuši, ka globālā sasilšana Arktikā notiek divreiz ātrāk nekā pārējā pasaulē. Reģiona pamatiedzīvotāju pārstāvji sanāksmē Rovaniemi aicināja steigšus rīkoties cīņai pret klimata izmaiņām.
ASV valsts sekretārs Pompeo savukārt teica, ka arī Trampa administrācija sniedz savu ieguldījumu vides aizsardzībā. Viņš paziņoja, ka ASV samazinājusi melnā oglekļa jeb sodrēju emisijas vairāk nekā jebkura cita Arktikas padomes valsts. Vašingtona iepriekš pārmetusi Maskavai, kā tā nesniedz informāciju par Krievijas emisiju apmēriem.
Neiztika bez vārdu apmaiņas arī citos jautājumos. Pirmdien Pompeo paziņoja, ka ASV plāno nostiprināt savu klātbūtni Arktikā, apsūdzot Krieviju un Ķīnu par „agresīvu izturēšanos”. Viņš teica, ka reģions kļuvis par „globālās varas un sāncensības arēnu”.
Ķīna, kas neietilpst Arktikas padomē, Pomepo izteikumus otrdien nosodīja kā „faktu sagrozīšanu, kurai ir apslēpti motīvi.”
Pompeo Rovaniemi bija arī divpusēja tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu – laikā, kad turpina samilzt Venecuēlas krīze, kurā Maskava un Vašingtona nostājušās pretējās ierakumu pusēs.
