Ārkārtas vēlēšanās Grieķijā uzvaru prognozē konservatīvajai opozīcijas partijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Grieķijā norisinās parlamenta vēlēšanas. Priekšvēlēšanu aptaujas dati liecina, ka uzvaru gūs konservatīvā opozīcijas partija “Jaunā demokrātija”. Savukārt līdz šim valdošā kreisi noskaņotā “Syriza” premjera Alekša Cipra vadībā varētu zaudēt varu. “Jaunā demokrātija” ieguva lielāko balsu skaitu arī nesen notikušajās Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās Grieķijā.

Ārkārtas vēlēšanās Grieķijā uzvaru prognozē konservatīvajai opozīcijas partijai
00:00 / 01:31
Lejuplādēt

Visas prognozes liecina, ka Grieķijas premjers Aleksis Ciprs jau drīzumā varētu zaudēt savu amatu. Pēc četriem gadiem premjera krēslā Cipra vadītā partija “Syriza” ir zaudējusi savu kādreizējo popularitāti, kaut gan tieši šī premjera valdīšanas laikā Grieķija ir spējusi veiksmīgi pabeigt starptautisko aizdevēju programmu un citu Eiropas valstu aizdevumi tai šobrīd nav nepieciešami.

Par vēlēšanu uzvarētāju, visticamāk, varētu kļūt konservatīvā partija “Jaunā demokrātija”. To vada grieķu politiķu dinastijas atvase Kirjaks Micotakis. Viņš cer, ka varēs iet sava tēva pēdās un arī kļūt par premjeru. Savukārt Micotaka māsa ir bijusi Grieķijas ārlietu ministre.

“Jaunā demokrātija” ir asi iestājusies pret pašreizējās valdības vienošanos ar Ziemeļmaķedoniju par valsts nosaukuma maiņu. Vairāki redzami šīs partijas politiķi ir piedalījušies demonstrācijās pret šo līgumu, jo uzskata, ka viņu ziemeļu kaimiņi mēģina piesavināties daļu no Grieķijas vēstures. Savukārt Micotakis ir solījis nepieļaut Ziemeļmaķedonijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ja viņš būs premjers.

Ārkārtas Grieķijas parlamenta vēlēšanas tika sasauktas pēc tam, kad valdošā partija “Syriza” cieta sakāvi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlēšanām gan tik un tā būtu bijis jānotiek šā gada rudenī.

Daži uzskata, ka vēlētāji ir pagriezuši valdošajai partijai muguru, jo tā ir uzlikusi pārāk augstus nodokļus vidusšķirai. Savukārt nabadzīgākie iedzīvotāji nav apmierināti ar valdības īstenotajām darba tirgus reformām.

Pat minimālās algas paaugstināšana līdz 650 eiro mēnesī un bezdarbnieku skaita kritums nav spējuši pietiekami vairot Cipra valdības popularitāti.

Atsevišķi analītiķi uzskata, ka pie vainas varētu būt arī ar tas, ka Cipra vadītā partija ir atteikusies no saviem sākotnējiem solījumiem. Proti, “Syriza” apgalvoja, ka pieliks punktu taupības politikai. Pirmajos valdīšanas mēnešos 2015. gadā finanšu ministra Jana Varufaka vadībā tā mēģināja mainīt spēles nosacījumus. Tomēr skarbā realitāte parādīja, ka sākotnējā “Syrizas” pieeja nebija dzīvotspējīga.

Premjers Ciprs toreiz nomainīja finanšu ministru un turpmākajos gados Grieķijas valdība sadarbojās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai veiksmīgi pabeigtu palīdzības programmu. Tādēļ var teikt, ka esošās valdības politika ne ar ko būtiski neatšķiras no tās, ko, visticamāk, būtu īstenojusi konservatīvā opozīcija.

Jāpiebilst, ka Varufakis šobrīd ir nodibinājis savu partiju un arī startē šajās vēlēšanās. Tomēr pastāv šaubas, vai viņš spēs pārvarēt 3% barjeru iekļūšanai parlamentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti