Viņš arī minēja, ka neviena valsts nevar tikt izslēgta no Šengenas līguma. Taču ir jāievēro līguma nosacījumi.
"Grieķija nav viena cīņā ar bēgļu problēmu," teicis Eiropas komisārs migrācijas lietās Dimitris Avramopuls šodien notikušajā konferencē Atēnās.
Viņš uzsvēra, ka neviena valsts nevar tiks izslēgta no Šengenas līguma, tādā veidā noraidot baumas par Grieķijas risku tikt izslēgtai no tā. Taču pēc komisāra domām valstij ir jāievēro līguma noteikumi. Kritiku eirokomisārs veltīja atsevišķām Eiropas valstīm, kas pieņem nesaskaņotus lēmumus un aizslēdz savas robežas.
“Eiropa nebija gatava. Dalībvalsts nebija gatavas. Tagad dalībvalstīm ir jāpakļaujas kopīgai politikai, jo citādi vientuļš ceļš novedīs valstis līdz izolācijai. Tas būs viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Eiropas konstrukcija sagrūs,” sacīja komisārs.
Avramopuls izcēla, ka Eiropai šodien jāatrisina divas galvenās problēmas: jāaptur bēgļu plūsma no Turcijas krastiem. Otrkārt, tuvāko gadu laikā jāatrod 10 miljoni ārvalstu darbinieku.
“Jauns Eiropas Komisijas priekšlikums, kas tagad tiek apspriests ir tāds - jāizveido stabili un pastāvīgi priekšnoteikumi legālai migrācijai. Kāpēc? Jo desmit gadu laikā Eiropai vajadzēs aptuveni 10 miljoni darbinieku, jo Eiropas kontinents noveco,” pauda komisars.
“Demogrāfijas problēma ir nopietna problēma, ar kuru sastopas arī Grieķija. Vai mums nevajadzētu izveidot likumīgus noteikumus? Ir atšķirība starp migrantiem un bēgļiem. Kas attiecas uz imigrantiem, mums jāizveido legāli noteikumi, lai viņus pieņemtu. Kas attiecas uz bēgļiem, mums ir jāuzņem viņus ar cieņu attiecīgi bēgļa statusam,” viņš klāstīja.
Diskusijas dalībnieki arī pieminēja finanšu palīdzību, ko Eiropas Savienība piešķirs valstīm, kas visvairāk cieš no bēgļu plūsmas, lielākoties tā ir Grieķija. 700 miljoni eiro tiks piešķirti trīs turpmāko gadu laikā nevalstiskajām organizācijām, kas nodarbojas ar palīdzības organizēšanu bēgļiem.
Taču bijusī Eiropas parlamenta deputāte un Karamanlis Demokrātijas institūta prezidente Rodi Kraca atzīmēja, ka uz šo palīdzību viņa raugās ar dalītām jūtām.
“Ir sāpīgi apzināties, ka Grieķijai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, vajadzīga humanitāras krīzes novēršanas programma, kas ir tieši tāda pati, kā programmas, kuras īsteno trešajās valstīs. Savā ilgajā karjerā Eiropas Savienības iestādēs es strādāju ar bēgļu un humanitārās palīdzības jautājumiem tādās valstīs kā Libāna, Jordānija, Palestīnā un Sīrija pēc kara ar Irāku. Es nekad nevarētu iedomāties, ka līdzīgā situācijā nonāks mūsu valsts Grieķija,” sacīja Kraca.
Galvenie bēgļu krīzes risinājumi šobrīd ir divi, atzīmējuši diskusijas dalībnieki. Pirmkārt, intensīvi sadarboties bēgļu un migrantu sadales, uzņemšanas kontroles un atpakaļnosūtīšanas jautājumos. Taču otrais būtiskais risinājums, lai arī nedaudz utopisks, ir cīnīties par kara apturēšanu uz Sīrijas teritorijas.
Starptautiskā migrācijas institūta vadītājs Daniels Esdras sarunā ar Latvijas Radio atzinīgi vērtējis līdzšinējo sadarbību ar Latviju bēgļu sadales programmas ietvaros.
“Latvija aktīvi piedalās bēgļu sadales programmā. Mēs jau nosūtījām dažas grupas uz Latviju un mēs sagaidām, kad jūsu speciālisti atbrauks vēl. Pagaidām ar to nav pietiekami, taču mēs domājam, ka turpmāk šis process virzīsies ātrāk. Katrā ziņā jūsu valstij nav jāuzņem liels skaitlis cilvēku. Kas tie ir - daži simti cilvēku? Grieķijā iebraucis viens miljons,” sacīja Esdras.
Taču diskusijā izskanēja arī pesimistiskas notis. Tā Eiropas stabilitātes iniciatīvas organizācijas vadītājs Geralds Knauss no Vācijas pauda viedokli, ka piespiedu bēgļu izvietošana Eiropas valstīs nav risinājums. Viņaprāt, tas ir Trojas zirgs Grieķijai, jo, izvietojot dažus desmitus tūkstošus Eiropā, tikpat jaunu bēgļu nāks viņu vietā. Knauss teicis, ka jāpastiprina sadarbība ar Turciju. Turklāt Grieķijai vajadzīga palīdzība salās, lai atgrieztu atpakaļ tos, kas nekvalificējas bēgļu statusam.
