Lielas diskusijas ir par Zviedrijas izvēli neieviest tik stingrus ierobežojumus kā citās zemēs. Zviedrija aizliedza lielas pulcēšanās, taču skolas palika atvērtas un arī restorāniem ir ļauts darboties. Valdība ir aicinājusi uz sociālo distancēšanos, ko zviedri, būdami disciplinēti, ir arī ievērojuši.
Tomēr Zviedrijā ir augsti inficēšanās rādītāji: 34 440 cilvēkus ir skāris vīruss un 4125 ir miruši.
Politiķiem iebilst epidemiologi, sakot, ka stingrāki ierobežojumi varēja glābt dzīvības. Un Zviedrijas valdība ir atbildējusi, ka pagaidām, lai arī neko nemaina,
ir gatava kuru katru mirkli savu taktiku pārskatīt un ieviest stingrākus ierobežojumus.
Par spīti tam, ka Zviedrijā bija maigāki liegumi, ekonomika tik un tā ir cietusi. “Jaunākie nodarbinātības dati aprīlī rāda, ka bezdarbs Zviedrijā ir pieaudzis līdz pat 7,9%. Tas ir augstākais rādītājs kopš 2015. gada. Un mēs sagaidām, ka bezdarbs vēl tikai augs,” atklāja Zviedrijas finanšu ministre Magdalēna Andersone.
Zviedrijas valdība lemj par atbalsta fonda veidošanu visvairāk cietušajām nozarēm.
Tikmēr pasaulē ar Covid-19 inficēto skaits pieaudzis līdz gandrīz 6 miljoniem. Vairāk nekā 350 000 ir miruši, un divarpus miljoni cilvēku ir izveseļojušies.
Vīruss joprojām visvairāk turpina plosīties ASV, kur inficējušies ir 1,7 miljoni cilvēku. Otrajā vietā ir Brazīlija ar 394 tūkstošiem inficēto. Arī Krievijā turpinās augsti inficēšanās rādītāji – 370 tūkstoši.
Eiropā ar šo sērgu vissmagāk arvien cīnās Spānija (283 tūkstoši inficēto), Lielbritānija (265 tūkstoši inficēto), Itālija (230 tūkstoši inficēto), Francija (182 tūkstoši inficēto) un Vācija (181 tūkstotis inficēto).
