Līdz šim Vācija tika uzskatīta par vienu no lielākajiem atbalstītājiem idejai par bēgļu un patvēruma meklētāju sadalīšanu pa dalībvalstīm. Tomēr pirmdien Vācijas un Francijas iekšlietu ministri negaidīti ir nākuši klajā ar paziņojumu, ka esošajā formā bēgļu pārvietošanas mehānisms nevar sākt darboties.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu Vācijai no Itālijas un Grieķijas būtu jāuzņem 8763 cilvēkus, savukārt Francijai – 6752. Lai gan abu ministru paziņojumā tas nav skaidri norādīts, var noprast, ka šie skaitļi abām valstīm liekas pārāk lieli. Jo, lai gan vairums cilvēku laivās ierodas Itālijā, Grieķijā, Maltā un Bulgārijā, 75% patvēruma meklētāju pieteikumu nonāk pie Francijas, Vācijas, Zviedrijas un Ungārijas varas iestādēm.
Francija un Vācija būtu gatavas izskatīt bēgļu pārvietošanas mehānismu, tikai ja tas darbosies izņēmuma kārtā un būs godīgs, raksta ministri.
Eiropas Komisijas preses sekretāre Nataša Berto sacīja, ka viņi ir atvērti diskusijām par bēgļu sadalīšanas kritērijiem: „Es saprotu valstu vēlmi runāt par nastas dalīšanas kritērijiem. Tas ir pilnīgi normāli. Kā jau mēs iepriekš norādījām, protams, ka būs diskusijas par kritērijiem un to relatīvo svaru. Mēs esam nākuši klajā ar šo priekšlikumu, uzskatot, ka tas ir godīgs sadalījums. Bet, protams, ka mēs esam atvērti diskusijām ar dalībvalstīm par šī priekšlikuma detaļām. Un tieši to mēs arī grasāmies darīt.”
Patvēruma meklētāju skaits, kas būtu jāuzņem 23 Eiropas valstīm, tika aprēķinās vadoties pēc kopējā iedzīvotāju skaita, bezdarba apjoma, valsts pārticības līmeņa un līdz šim uzņemto bēgļu skaita. Visticamāk, vairākas valstis kvotu aprēķināšanas formulā mēģinās mainīt kritēriju svaru. Iespējams, tiks mēģināts arī panākt, lai Austrumeiropas valstis uzņemtu vairāk cilvēku, nekā šobrīd tiek piedāvāts.
Pirmās diskusijas ministru līmenī par to ir paredzētas jau 15. un 16.jūnijā tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē Luksemburgā. Abas sanāksmes notiks vēl Latvijas prezidentūras laikā un tādēļ tās vadīs mūsu valsts ministri. Pēc Jāņiem par to, iespējams, varētu lemt arī Eiropas valstu premjeri un prezidenti.
Ja ministri jūnija vidū nespēs pieņemt lēmumu, tad patvēruma meklētāju pārdalīšanas mehānisms nevarēs sākt darboties no 1.jūlija, kā to bija iecerējusi Eiropas Komisija.
Jau vēstīts, ka Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši. Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai- pat 1064.
