Jaceņuks norādījis, ka jaunajā militārajā doktrīnā jāatzīst, ka Krievija ir agresors - galvenā un vienīgā valsts, kas apdraud Ukrainas teritoriālo nedalāmību un drošību.
Vienlaikus premjers informēja, ka sākts īstenot projektu "Siena", kas paredz reāli nostiprināt robežu ar Krievijas Federāciju.
Valdības vadītājs gan nav precizējis, vai šis projekts paredz tikai robežas iezīmēšanu dabā vai arī reāla nožogojuma būvniecību.
Plānots, ka tuvākajā laikā ar Eiropas tehniskās misijas palīdzību tiks izvērtēti robežas nostiprināšanas darbu mērogi.
Iepriekš Krievija paziņoja, ka gatavojas pārskatīt savu militāro doktrīnu, ņemot vērā krīzi Ukrainā un NATO klātbūtni Austrumeiropā. Krievijas Nacionālās drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs apsūdzēja NATO par „saspīlējuma padziļināšanu ar Krieviju”, un paziņoja, ka alianses dalībvalstu militārā infrastruktūra pietuvojas Krievijas robežām, tostarp, caur alianses paplašināšanos. Šo situāciju Popovs raksturoja kā vienu no galvenajiem „ārējiem draudiem” Krievijai.
Dienu pirms tam NATO paziņoja, ka pastiprinās militāro klātbūtni Austrumeiropā savu dalībvalstu aizsardzībai.
Jau ziņots, ka "Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung" vēstīja NATO plānu izveidot piecus jaunus atbalsta punktus Austrumeiropā, katrā no tiem dislocējot no 300 līdz 600 militārpersonu. Tos plānots izveidot Baltijas valstīs, Rumānijā un Polijā.
Vēl pirms divām nedēļām vizītes laikā Rīgā Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka Berlīne neatbalsta NATO militāro bāzu izvietošanu Baltijā, atsaucoties uz NATO un Krievijas 1997.gadā noslēgto vienošanos. Rasmusens pirmdien gan uzsvēra, ka ar jaunajiem alianses soļiem šis līgums netikšot pārkāpts.
Arī vēstīts, ka lēmumu par NATO austrumu flanga nostiprināšanu plānots pieņemt septembrī gaidāmajā alianses samitā Velsā. Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildu izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Tāpat tuvāko trīs mēnešu laikā Latvijā plānotas vismaz piecas mācības, kurās piedalīsies karavīri no 8-10 NATO dalībvalstīm. Uz rudenī gaidāmajām mācībām Baltijas valstīs un Polijā ASV plāno sūtīt ap 600 karavīru, kā arī "M-1 Abrams" tankus, kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportierus.
