Arī sociāldemokrāti dusmīgi par imigrācijas vienošanos Vācijā

Migrācijas jautājums aizvien neļauj Vācijas kanclerei Angelai Merkelei atviegloti uzelpot. Viņas panāktā vienošanās ar iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu nav pilnībā atrisinājusi problēmas koalīcijā. Trešais koalīcijas partneris – sociāldemokrāti - ar vienošanos nav apmierināti, un tāpēc tā vēl nevar stāties spēkā. Nesaskaņas centīsies risināt ceturtdien, 5. jūlijā, gaidāmajās koalīcijas sarunās.

Pirmoreiz kopš valdības krīzes Vācijas kanclere Angela Merkele stājusies parlamenta priekšā. Lai gan bija plānots runāt par valsts budžetu, viņas uzrunā dominēja migrācijas tēma. “Jau esmu to teikusi: šie jautājumi var tikt atrisināti tikai tad, kad runājam ar citu valstu līderiem, nevis par viņiem. Nevajadzētu arī aizmirst, ka 85% vai vairāk migrantu nav Eiropā, bet gan citur pasaulē. Tas nozīmē, ka tā ir ne tikai Eiropas, bet globāla problēma,” norādīja Merkele.

Panāktā vienošanās par migrantu tranzīta centru izveidi uz Austrijas robežas nav mazinājusi saspīlējumu Vācijas valdībā.

Tagad visas kārtis ir trešā koalīcijas partnera – sociāldemokrātu rokās. Pirms vienošanās var stāties spēkā, jāsaņem viņu atbalsts. Taču sociāldemokrāti nav apmierināti nedz ar līdzšinējo sarunu procesu, nedz rezultātu. “Ja godīgi, es vairs nevēlos politiku veidot šādos apstākļos, kad pulks ķertu cilvēku viens otru apvaino nedēļām ilgi, kamēr visa pārējā valsts gaida neziņā,” pikts bija sociāldemokrātu pārstāvis Martins Šulcs.

Sociāldemokrāti nevēlas redzēt slēgtus imigrantu centrus pie Austrijas robežas, ja šādi tiek ierobežota viņu kustības brīvība.

Arī ar Austriju vienošanās vēl nav noslēgta. “Mēs neparakstīsim nekādu vienošanos, kas nav izdevīga Austrijai,” sacīja Austrijas vicekanclers Kristians Štrāhe.

Merkele savā runā norādīja, ka migrācija ir kļuvusi par  Eiropas Savienības (ES) izdzīvošanas jautājumu. Vienprātības trūkums turpina šķelt valstis. Aizvien nav skaidrs, ko darīt ar tiem migrantiem, kas jau atrodas ES.

Itālija jau vairākus gadus lūdz tos pārvietot citur, kamēr tādas valstis kā Slovākija, Ungārija un Austrija neizpilda migrantu kvotas. Samērot fundamentāli atšķirīgās pozīcijas migrācijas jautājumā tagad kļuvis par izaicinājumu Austrijai, kas nupat uzņēmusies prezidentūru ES. Varas grožus turošie konservatīvie politiķi sola neatkāpties, līdz migrācija tiks veiksmīgi ierobežota.

KONTEKSTS:

2015. gadā Eiropas Savienībā ieradās ievērojams skaits patvēruma meklētāju, pārsvarā no Sīrijas. Dažādas aplēses liecināja, ka viņu skaits ievērojami pārsniedza miljons cilvēku. Vairums no tiem devās uz Vāciju, izraisot tajā asas diskusijas par migrāciju un Vācijas politiku.

Diskusijas par imigrāciju izveidojās arī nesen izveidotajā Vācijas valdībā. Domstarpības starp Merkeli un Vācijas iekšlietu ministru Horstu Zēhoferu uzliesmojušas, jo ministrs pieprasa daudz stingrāku robežkontroles un imigrācijas politiku. Zēhofers draudēja slēgt robežas migrantiem, ja kanclere Merkele nespēs rast vienošanos ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Situāciju vēl vairāk sarežģīja Austrijas arvien stingrāka nostāja pret imigrāciju.  Arī jūlija sākumā Austrija norādīja, ka šaubās par Merkeles un Zēhofera vienošanos, kam it kā vajadzēja izbeigt Vācijas valdības krīzi, jo tā nav saskaņota ar Austriju. Tā savā ES prezidentūrā, kas ir visu 2018. gada otro pusi, neslēpj, ka imigrācija būs viens no tās galvenajiem jautājumiem. Tāpat arī Itālija līdz ar jaunas valdības nākšanu pie varas ir kļuvusi asāka pret imigrāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt