Sumbrus par aizsargājamiem un arī savai nācijai tuviem simboliem atzīst gan poļi, gan baltkrievi, taču tagad arī sumbriem nākas ciest no Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma sekām, jo poļi, sargājot robežu, ir bijuši spiesti ap to izvietot arvien vairāk nožogojumu.
Latvijas Televīzija vairākkārt ir redzējusi un uzfilmējusi, kā šie Eiropā lielākie sauszemes zīdītāji te brīvi klīst un pāri laukiem dodas tālāk uz Belovežas gāršu jeb pirmatnējo mežu. Polija septembrī gar robežu izvietoja divarpus metrus augstu stiepļu žogu.
Pagājušajā nedēļā laikraksts “Gazeta Wyborcza” ziņoja, ka starp poļu un baltkrievu žogiem esot iesprostoti 20 sumbri.
"Diemžēl ir noticis tas, ko es gaidīju un par ko brīdināja daudzi speciālisti: starp žogiem tika izveidotas kabatas, kas kļuva par nāves lamatām dzīvniekiem," norāda vides žurnālists Ādams Vajraks.
Publicētajā foto bija redzams viens miris sumbrs. Ziņas par citiem Polijas varasiestādes neapstiprināja.
"Mums nav nekādas informācijas par lielu skaitu sumbru šajā zonā. Tā informācija ir tikai no Baltkrievijas puses. Mēs esam redzējuši tikai vienu slimu sumbru. Iespējams, ka šis viens arī ir tas, ko var redzēt Baltkrievijas dienestu uzņemtajā fotoattēlā," skaidro Polijas Robežsardzes pārstāve Katažina Ždanoviča.
Polijas Klimata un vides ministra vietniece Malgožata Goliņska saka, ka dabas aizsardzības dienesti un robežsargi cieši sadarbojas un reaģē, ja dzīvnieki nonāk bīstamās situācijās.
Taču viņas publiskotajā foto pētnieki sazīmēja jau citu bojā gājušu sumbru.
Polijas amatpersonas noliedz, ka žogs var kaitēt sumbriem. Tomēr abi mirušie sumbri nobeigušies tieši pie žoga.
Raksturojot sumbru migrāciju, profesors Rafals Kovaļčiks no Polijas Zinātņu akadēmijas laikrakstam “Wyborcza” iedevis karti. Baltie punkti tajā apzīmē nevis atsevišķus sumbrus, bet vietas, kur sumbru atrašanās kādreiz ir fiksēta laikā starp 2005. un 2012. gadu. Karte gan ir veca, bet pētnieka ieskatā sumbru uzvedībā nekas daudz nav mainījies. Tikai tagad gan no sarkanās, gan zilās līnijas puses ir žogi, starp kuriem ir tādas kā “kabatas” jeb anklāvi un, iekļūstot tur, sumbri var netikt uz ierastajām ziemas barošanās vietām.
Robežsardzē sola – ja vien problēma apstiprināsies, sumbrus nelaimē neatstās.
"Ja mēs redzēsim lielu sumbru grupu, un viņi gribēs iet, tad mēs, protams, ļausim viņiem iet, dosim iespēju tikt cauri," sola Katažina Ždanoviča.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
