Sadaļas Sadaļas

Arī pēc vēlēšanām Moldovas virziens uz rietumiem - nedrošs

Pirms dažām dienām aizvadītās parlamenta vēlēšanas Moldovā šoreiz bija ne tik daudz par politiskajām personālijām, bet par ģeopolitisko kursu. Kaimiņvalsts Ukrainas austrumos notiekošais konflikts un Krievijas lēmums anektēt Krimu radījis bažas attiecībā uz pašu separātisko reģionu Piedņestru. Vēlēšanās uzvarēja proeiropeiskie spēki, kas iepriekšējos valdīšanas gados spējuši panākt asociācijas līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību. Tomēr eksperti brīdina, ka kurss Eiropas virzienā nav stingri nosprausts - liela daļa iedzīvotāju raugās austrumu virzienā. Un arī proeiropeskajiem politiķiem vēl krietni jāpiepūlas, lai vārdus pārvērstu darbos; pretējā gadījumā nākamajās vēlēšanās daudz kas var mainīties.

Pēc vēlēšanām vairākuma koalīciju gatavojas veidot trīs proeiropeiskās partijas. Saskaņā ar rezultātiem, tām izdevies iegūt 55 no 101 deputātu vietas. Līdz ar to sagaidāms, ka pēdējos gados aizsāktais Eirointergrācijas kurss turpināsies.

No otras puses, pārsvars pār prokrieviski noskaņotajiem spēkiem nav pārliecinošs.

Turklāt, kā partija uzvarēja Sociālistu partiju, iegūstot piekto daļu balsu. Šis politiskais spēks ir izteikti prokremlisks, uz priekšvēlēšanu plakātiem līdzās uzrakstam „Mēs kopā ar Krieviju” rotājās bilde, kurā Krievijas prezidents Vladimirs Putins redzams pie viena galda kopā ar partijas līderiem.

Tādēļ, runājot par skatījumu rietumu vai austrumu virzienā, valsts turpina būt sašķelta. Turpina Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds: „Vēl pirms dažiem gadiem pat bija aptauja, kurā bija jautājums - kas ir populārākais Moldovas politiķis? Tur pirmajā vietā bija Valdimirs Putins un otrajā vietā bija Dmitrijs Medevevs, un tikai trešajā vietā bija tā laika prezidents [Vladimirs] Voroņins. Tādēļ es domāju, ka šī orientācija uz Krieviju diemžēl ir ļoti spēcīga sabiedrībā. Jo tā ir arī diezgan lauksaimnieciska un nabadzīga sabiedrība, kurā ļoti daudz cilvēku ir aizbraukuši projām tieši uz Krieviju, kas saņem naudas tieši no saviem Krievijas radiniekiem. Protams, viņiem ir bažas arī par to, ka šī nauda vienā brīdī vienkārši var apstāties, un uz to Maskava zināmus mājienus ir arī izdarījusi.”

Vēl nav stingri nostājusies uz ceļa Eiropas virzienā

Vēlēšanu rezultāts ir labākais risinājums no dažādiem pietiekoši sliktiem scenārijiem, pauž Sprūds. Viņš norāda, ka korupcija nekur nav pazudusi, caurskatāmība ir ierobežota. Skaļš skandāls izcēlās, kad pāris dienas pirms vēlēšanām varaiestādes aizliedza promaskavisko partiju „Patria”, jo tā bija saņēmusi finansējumu no ārzemēm. Šo soli uzskatīja par politisko sāncenšu izslēgšanu no spēles.

Tādēļ nevar teikt, ka proeiropeiskās partijas būtu darījušas visu, lai ne tikai vārdos, bet arī darbos atbalstītu demokrātiskas vērtības.

„Ir politologi, kas saka, ka ir izvēle starp Eiropas korumpantiem un krieviski orientētiem korumpantiem. Nu labi, izvēlamies Eiropu, bet diemžēl korumpantu būtība paliek spēkā. Un protams, sabiedrības uzticēšanās nav bez zināma izmēra," norāda Sprūds.

Tādēļ nevar droši teikt, ka Moldova būtu stingri nostājusies uz ceļa Eiropas virzienā. Pēc četriem gadiem nākamajās vēlēšanās daudz kas var mainīties.

Arī Moldovas Ārpolitikas asociācijas eksperte Viktorija Bukataru (Victoria Bucataru) uzskata, ka valsts virziens uz rietumiem joprojām ir nedrošs - lielu popularitāti bauda arī uz austrumiem vērstais kurss.

„Kaut gan pro-eiropeiskie spēki ieguva vairākumu, mums šobrīd ir ļoti svarīgi parādīt faktiski reālu progresu, un tas nozīmē reformu ieviešanu. Citādi pēc četriem gadiem iedzīvotāji sodīs pro-eiropeiskos politiķus, un šis sods būs ļoti smags," saka Bukataru. Viņa norāda, ka svarīgi ir izveidot valdību, jo tas nozīmētu stabilitāti un reformu turpināšanu. Nozīmīgi procesā iekļaut arī opozīciju, lai iekļautu arī tos iedzīvotājus, kuriem ir citādi, ne-eiropieski uzskati.

Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība") akcentē, ka tieši Baltijas valstu var palīdzēt Moldovai reformēt valsts sektoru.

Krievijas spiediens nezudīs

Bukataru arī brīdina, ka nekur neizpaliks Krievijas spiediens - Moldova to izjutusi vienmēr. Maskava pret Moldovu ieviesusi vīna, pārtikas produktu un dārzeņu embargo. Krievija spiedienu izdara arī citos veidos, piemēram, ar televīzijas starpniecību. Un tas nemainīsies, ir pārliecināta Bukataru: 

„Protams, spiediens turpināsies, jo Krievija nevēlas zaudēt ietekmes sfēru reģionā. Maskava arī zina, ka Moldova ir ģeostratēģiski nozīmīgs punkts Krievijai, arī tās sarunās ar Eiropas Savienību."

"Manuprāt, mēs esam kaut kādā ziņā pieraduši pie šī spiediena. Un tagad ir ļoti svarīgi atrast sisinājumu, kā garantēt mūsu drošību. Un ir jāparāda reāls progress arī reformu procesā. Jo pretējā gadījumā būs ļoti grūti pārliecāt cilvēkus, ka mums ir jāiet Eiropas virzienā," norāda Bukataru.

Līdzšinējās proeiropeiskās valdības piecus gadus īstenotais kurss vainagojies ar asociācijas līguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību, panākts bezvīzu režīms ar Šengenas zonu. Kā minēts, pēc tam Krievijas sanitārie dienesti atrada problēmas Moldovas pārtikas produktos.

Separātiskais Piedņestaras reģions

Bieži vien diskusijās par Krimas aneksiju izskanējis, ka Pieņdestra varētu būt nākamā. Kopš 90.gadu sākuma tur izvietoti Krievijas karavīri, un prokrieviski noskaņotā reģiona ekonomika lielā mērā ir atkarīga no Maskavas. Un arī šo apstākli Kremlis izmanto kā kauliņu attiecībās ar Moldovu un Eiropas Savienību.

„Krievija piedraud, ja Moldova būs pilnīgi virzījusies uz Eiropas pusi, tad varētu atzīt Piedņestras republiku kā to izdarīja ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Tādā veidā konfliktu šajā Moldovas teritorijā padarot vēl smagāku. Un tādējādi ļoti spēcīgi iedragājot Moldovas iespējas tuvināties Eiropai," saka stāsta ārpolitikas eksperts Kārlis Daukšts.

Maskavai savs vārds bijis sakāms arī attiecībā uz Moldovas autonomo Gagauzijas apgabalu valsts dienvidos, kurā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši tjurku valodu saimes gagauzu valodā runājošo. Analītiķi pauduši, ka arī tur sabiedrība kļuvusi prokremliskāka, jo Krievija atklāti atbalstījusi reģiona prasības pēc lielākas autonomijas, vai pat neatkarības gadījumā, ja Moldova izvēlas iestāties Eiropas Savienībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt