Varšavā Prezidenta laukumu vasarā piepildīja ļaužu pūlis, kas pieprasīja prezidentu apturēt valdības virzītās tiesu reformas, kuras kritiķi uzskatīja par apdraudējumu tiesu neatkarībai. Tolaik valdošā vara tautu nesadzirdēja. Un brīdinājuma zvani sāka skanēt citviet Eiropā. Visbeidzot Eiropas Savienības (ES) Tiesa lēma, ka reformas ir Eiropas demokrātijas standartu pārkāpums, un lika tās apturēt.
Valdība bija spiesta mainīt grozījumus likumā, kas paredzēja samazināt Augstākas tiesas tiesnešu pensijas vecumu no 70 līdz 65. Daudzi tiesneši, kurus šis likums piespieda doties pensijā, to nosauca par tīrīšanām. Visi šie tiesneši nu ir atpakaļ darbā, tomēr satraukums tiesnešu vidū nav zudis.
Tiesnešu asociācijas “Iustitia” pārstāve Ursula Žoltaka strādā Varšavas reģionālajā tiesā, tāpēc tiešu ietekmi no reformām nav izjutusi, tomēr uzskata, ka notiek aktīva vēršanās pret reformas kritiķiem. “Dažus tiesnešus vajā valdība, jo viņi piedalās diskusijās par tieslietu sistēmu. Viņi saņēma disciplinārus sodus. [..] Tā ir ļoti sarežģīta situācija. Jo mēs necīnāmies ar valdību, bet gan cīnāmies, lai aizstāvētu konstitūciju,” norāda tiesnese.
Viņa ir pārliecināta, ka reformas ir nevis atvadīšanās no komunistiskās pagātnes, kā to pasniedz valdība, bet gan centieni sagrābt varu. “Valdībai ir ne tikai izpildvara un likumdevējs, tagad cenšas pārņemt arī tiesu varu. Un Augstākā tiesa ir ļoti nozīmīga institūcija. Tai ne tikai ir ietekme uz likumu pieņemšanu, bet tā arī pieņem lēmumu par vēlēšanu – parlamenta vai prezidenta – rezultātu ticamību. Valdība grib savus tiesnešus. Ar saviem tiesnešiem var nodrošināt neierobežotu varu,” saka Žoltaka.
Paši valdošās partijas pārstāvji atzīst – reformas grozījumi nav atkāpšanās no plānotā. “Šī jautājuma būtību var izskaidrot pēc džudo likumiem: atkāpies, lai uzvarētu. Galvenais ir izvairīties no sodiem, ko varētu uzlikt ES Tiesa, un ieviest tiesu reformu,” pauda partijas “Likums un taisnīgums” deputāts Andžejs Dera.
Arī Tiesībsarga birojā valda pārliecība, ka nesenie grozījumi ir tikai piespiedu pakļaušanās juridiski saistošam Eiropas tiesas lēmumam, nevis labvēlīga piekāpšanās. Cīņa par tiesu varas neatkarību līdz ar to nav beigusies. Varas konflikts ar tiesībsargu ir ierasta lieta, jo tiesībsargs kontrolē varasiestādes. Tomēr tas nenozīmē, ka nav mēģinājumu izdarīt spiedienu arī uz šo neatkarīgo institūciju.
“Lai gan varai nav iespējas atlaist tiesībsargu viņa termiņa laikā, viņi var kontrolēt biroja efektivitāti, kontrolējot budžetu. Šogad parlaments plāno samazināt biroja budžetu – tas būtu saprotams krīzes laikā, bet šobrīd ekonomiskā situācija ir laba,” pauda Polijas tiesībsargs.
Taujāti par nākotni, jurisprudencē strādājošie optimismu nepauž, taču atgādina – Polija nav Ungārija, jo šeit vēl valda pretestība.
