ĪSUMĀ:
- Meja piedāvā vairākus “Brexit” krīzes risinājumus, kādus – netiek izpausts.
- Britu un ES eksperti turpinās sarunas līdz februāra beigām.
- Brisele joprojām atsakās kaut ko mainīt izstāšanās līgumā.
- Tomēr Junkers ir gatavs veikt uzlabojumus deklarācijā par nākotnes attiecībām.
- Nav skaidrs, vai izmaiņas deklarācijā varētu apmierināt britu parlamentu.
- Eiroparlamenta priekšsēdētājs Tajāni: Šķiršanās bez līguma būtu katastrofa.
Terēza Meja ir nākusi klajā ar vairākiem iespējamiem pašreizējās politiskās krīzes risinājumiem. Tomēr kādi tie ir, pašlaik publiski netiek izpausts.
Kopējā paziņojumā Meja un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers vien norāda, ka abu pušu eksperti turpinās sarunas līdz mēneša beigām.
Brisele joprojām atsakās kaut ko mainīt izstāšanās līgumā, jo kompromiss esot panākts ļoti smagās sarunās.
Līdzīgu risinājumu Mejai piedāvāja arī Eiropas Parlamenta “Brexit” darba grupas vadītājs Gijs Verhofštads.
“Ja ir kādas problēmas ar pašreiz izstāšanās līgumā iekļauto risinājumu, tad mēs piedāvājam tās risināt, veicot izmaiņas politiskajā deklarācijā. Mēs, parlaments, esam no paša sākuma bijuši gatavi padarīt politisko deklarāciju par nākotnes attiecībām spēcīgāku, saistošāku un arī precīzāku. Arī jautājumā par robežu mēs varam izskaidrot, ka piedāvātais risinājums ir tikai apdrošināšanas mehānisms un nekas vairāk,” norādīja Verhofštads.
Tomēr nav skaidrs, vai izmaiņas politiskajā deklarācijā varētu apmierināt vairākumu deputātu Lielbritānijas parlamentā.
Īrijas premjers Leo Varadkars ceturtdien Briselē paziņoja, ka, viņaprāt, britu deputāti spēja vienoties un pieprasīt izmaiņas Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā tikai tādēļ, ka nav skaidri pateikts, kas un kā būtu jāmaina.
Savukārt leiboristu līderis Džeremijs Korbins ir uzrakstījis Mejai vēstuli, sakot, ka viņa partija varētu atbalstīt tādu izstāšanās līgumu, kas saglabātu ciešākas saites ar Eiropas Savienību.
Verhofštads uzskata, ka tas varētu būt labs risinājums, kas nodrošinātu stabilu vairākumu Vestminsterā. Tomēr leiboristu rindās par viņu partijas vadītāja ideju valda dalītas izjūtas.
Tāpat vairāki Briseles politiķi, tostarp arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni vēlreiz brīdināja, ka šķiršanās bez līguma būtu katastrofa.
“Mēs esam ļoti satraukti. Jau pēc dažām nedēļām mūs var sagaidīt katastrofa gan no ekonomikas, gan no iedzīvotāju viedokļa. Tāda būs realitāte, ja Lielbritānija izstāsies bez vienošanās. Tas ir ārkārtīgi bīstams risinājums,” pauda Tajāni.
Par to, ka Apvienotā Karaliste nav gatava pamest bloku bez vienošanās, brīdina arī Anglijas Banka. Tās vadītājs Marks Karnijs paziņojis par ekonomiskās attīstības prognožu samazināšanu līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada, un piebildis, ka uzņēmēji pašreiz nogaida un neveic jaunas investīcijas.
Britu premjere Meja vēl cer panākt kādas izmaiņas līgumā. Mums jārod juridiski saistošas izmaiņas izstāšanās līgumā, lai tiktu galā ar britu parlamenta raizēm, kas saistītas ar Īrijas robežas risinājumu. Redzu, ka līderi ir gatavi strādāt kopā, lai nodrošinātu, ka pametam ES ar vienošanos. Mans darbs ir nodrošināt, lai tas notiktu laikā," teikusi Meja.
Šomēnes gaidāmas vēl papildu tikšanās starp Briseles un Londonas sarunvedējiem, lai censtos izvairīties no situācijas, ka briti izstājas bez vienošanās. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc sarunām teica, ka pavērsiena punkts vēl nav redzams. Un Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni brīdināja, ka sekas bez vienošanās “Brexit” būs katastrofālas.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Lielbritānijas izstāšanās no ES plānota 2019. gada 29. martā. Taču Lielbritānijas parlaments noraidīja tā saukto "Brexit" šķiršanās līgumu, kas ir teju 600 lapas garš un ir juridiski saistošs.
Ja Lielbritānija tomēr pamet bloku bez jebkāda līguma, tad jau 30. martā var iestāties vērā ņemamas sekas. Līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kas sadarbojas ar Apvienoto Karalisti, ir aicināti nopietni gatavoties šādai iespējai. Šķiršanās bez vienošanās var radīt nopietnas problēmas gan ar preču piegādi, gan ar muitas kontroli, gan ar dažādām atļaujām un licencēm, kas nebūs vairs spēkā. Arī privātpersonu ceļošana var būt apgrūtināta.
