Dienas notikumu apskats

Deputāti sliecas atļaut mazlietotām mašīnām tehnisko apskati kārtot retāk

Dienas notikumu apskats

Līderu sarunas par miera panākšanu Ukrainā un Sīrijā sākas bez optimisma

Zviedrijas valdība vēlas pagarināt robežkontroli uz robežas ar Dāniju

Arī pēc bēgļu plūsmas apsīkšanas Zviedrija vēlas kontroli uz robežas ar Dāniju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Zviedrijas valdība vēlas pagarināt robežkontroli uz robežas ar Dāniju. Par spīti tam, ka šo pārbaužu laikā kopš augusta ir reģistrēti vien 78 patvēruma meklētāji, Stokholma joprojām uzskata, ka bez robežkontroles iztikt nav iespējams.

Tomēr Zviedrijai šis solis būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), jo regulārās pārbaudes uz Šengenas zonas iekšējām robežām ir iespējamas tikai izņēmuma situācijās un uz ierobežotu laiku.

Nopietni draudi sabiedriskai kārtībai un iekšējai drošībai – tā Zviedrijas valdība pamato savu vēlmi pagarināt dokumentu pārbaudes uz robežas ar Dāniju.

Abas valstis atrodas Šengenas zonā, kur iedzīvotāji var ceļot bez robežkontroles. Pārbaužu atjaunošanu ir jāsaskaņo ar EK, kas ir devusi tam zaļo gaismu līdz novembrim.

Vēl vasarā Zviedrijas infrastruktūras ministre Anna Johansona intervijā Zviedrijas Radio atzina, ka, visticamāk, pagaidu robežkontroli novembrī nevarēs pārtraukt. "Pašreiz neizskatās, ka šī problēma varētu tikt atrisināta līdz novembrim. Tādēļ pastāv risks, ka kontrole būs nepieciešama arī turpmāk. Bet mums ir jāskatās, kāda tajā brīdī būs situācija un tad mēs varēsim pieņemt lēmumu.”

Johansona atgādināja, ka aizvadītā gada rudenī valstī katru nedēļu ieradās līdz pat 22 000 imigrantu. Tādēļ Stokholma nolēma uzsākt pārbaudes uz Oresundas tilta, kas savieno Dāniju un Zviedriju.

Kopš šā gada augusta policija ir pārbaudījusi trīs miljonus cilvēku. Un tikai 78 no viņiem ir bijuši patvēruma meklētāji.

EK pagaidām vēl nav reaģējusi, jo Zviedrijas valdība tikai gatavojas iesniegt lūgumu pagarināt robežkontroli. Ir zināms, ka migrācija būs viens no tematiem, ko ceturtdien un piektdien Briselē apspriedīs 28 valstu līderi. Tomēr jauni priekšlikumi problēmas risināšanai, visticamāk, netiks iesniegti, apliecināja EK preses sekretāre Mina Andrejeva.

"Ir daudz ļoti konkrētu lietu, ko valstis var darīt. Bet es nesagaidītu nekādus jaunus priekšlikumus, jo, strādājot ar visiem migrācijas aspektiem jau vairāk nekā gadu, mēs esam spējuši piedāvāt visus nepieciešamos risinājumus. Tagad tie būtu jāīsteno dzīvē, gluži kā tas tika pasvītrots Bratislavas plānā," piebilda Andrejeva.

Zviedrijas valdība uzskata, ka robežkontroli varēs atcelt tikai tad, kad Eiropā sāks darboties pastāvīga patvēruma meklētāju pārvietošanas sistēma. Tomēr vairums Austrumu un Centrāleiropas valstu, tostarp Latvija, pret to asi iebilst. Tāpat Stokholma vēlas arī ciešāku kontroli uz Eiropas ārējās robežas Vidusjūrā.

Dokumentu pārbaudes uz Oresundas tilta rada zaudējumus arī reģiona ekonomikai, jo daudzi cilvēki dzīvo Dānijā, bet strādā Zviedrijā vai otrādi. Ministre Johansona sacīja, ka viņa apzinās situācijas nopietnību.

"Es labi apzinos, ka tā ir nopietna problēma gan iedzīvotājiem, kuri dodas uz darbu, gan arī reģiona uzņēmumiem.

Bet pagaidām neviens nav spējis nākt klajā ar alternatīvu risinājumu, kas spētu nodrošināt līdzvērtīgu iznākumu," teica ministre.

Šengenas zonas noteikumi paredz, ka robežkontroli izņēmuma kārtā var atjaunot uz laiku līdz pat diviem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti