To Makrons paziņoja ceturtdien, 22.augustā, tiekoties ar Džonsonu.
“Eiropas Savienībai ir sīki un smalki jāizdiskutē Izstāšanās līgums ar Lielbritāniju. Tas nav tikai vienas valsts uzdevums. Bet tas, ko es uzskatu – galvenie vienošanās elementi, kā Īrijas pagaidu risinājums, nav tikai tehniski ierobežojumi vai juridiskas atrunas, bet patiesas un neaizstājamas garantijas Īrijas stabilitātes un vienotā tirgus saglabāšanai,” sacīja Makrons.
Šo pagaidu risinājumu paredz "Brexit" vienošanās, kuru panāca Džonsona priekštece Terēza Meja un kuru Lielbritānijas parlaments jau trīskārt ir noraidījis.
Džonsons Īrijas pagaidu risinājumu uzskata par nedemokrātisku, jo tas uz nenoteiktu laiku saista Londonu ar Eiropas Savienības tiesību normām un, viņaprāt, apdraud valsts vienotību. Brisele apgalvo, ka šis risinājums ir vienīgais iespējamais, lai nepieļautu vardarbības uzplaiksnījumu Ziemeļīrijā.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.
Neilgi pēc stāšanās amatā Džonsons sāka tikties ar ES līderiem, cenšoties pārliecināt pārskatīt iepriekšējo “Brexit” vienošanos. Džonsons vēlas atteikties no pagaidu risinājuma, kas novērstu robežkontroli starp Īriju un Ziemeļīriju.
