Cenšoties atrast patvērumu kādā no Centrāleiropas valstīm, pagājušā gada laikā Maķedoniju šķērsoja vairāki simti tūkstošu patvēruma meklētāju. Taču, nespējot pienācīgi kontrolēt imigrantu plūsmu, Maķedonija sāka ieceļotāju skaitu ierobežot.
Sākotnēji ieceļošana tika atļauta tikai sīriešu, afgāņu un irākiešu migrantiem, bet vēlāk šīs tiesības atstātas vien sīriešiem no konflikta skartajām zonām. Šādi soļi Maķedonijā radīja tā dēvēto pudeles kakla efektu, novedot pie tā, ka aptuveni 13 000 cilvēku bija spiesti apmesties uz dzīvi nometnē Idomeni robežšķērsošanas punkta tuvumā Grieķijā.
Pēc tam, kad otrdien, 8.martā, par savu robežu slēgšanu paziņoja Slovēnija un Horvātija, līdzīgu soli spērusi arī ES neietilpstošā Serbija. Tās Iekšlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka valsts dienvidu un austrumu robežas tiek slēgtas visām personām, kurām nav atbilstošas pases un vīzas. Ministrija uzsver, ka Serbija nevar atļauties kļūt par bēgļu pulcēšanās centru.
Tagad kaimiņvalstu lēmumam pievienojusies arī Maķedonija, kas sola valstī neielaist vairs nevienu patvēruma meklētāju. Tādējādi tiek apgalvots, ka pašlaik tā dēvētais imigrantu Balkānu maršruts faktiski ir pilnībā slēgts.
Satraukumu par kaimiņvalstu rīcību jau paudusi Ungārija, kas atsevišķos robežas reģionos līdz šim izsludināto krīzes situāciju tagad attiecinās uz visu valsts teritoriju. Valstī tiks pastiprināts policijas patruļu skaits, bet varas iestādēm tiks piešķirtas lielākas rīcības pilnvaras.
Ungārijas iekšlietu ministrs Sandors Pinters norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, kādu reakciju Balkānu koridora slēgšana izraisīs valstīs jau ieceļojušajos migrantos. Pēc ministra vārdiem, ir ļoti liela iespējamība, ka patvēruma meklētāji kā alternatīvu maršrutu var izvēlēties tieši Ungāriju.
Jau kopš pagājušā gada uz Ungārijas robežas ar Serbiju un Horvātiju ir izveidots dzeloņdrāšu žogs un tagad paredzēts, ka vismaz valsts dienviddaļā šis žogs tiks izgaismots arī diennakts tumšajā laikā. Tāpat Ungārija paudusi gatavību nepieciešamības gadījumā 10 dienu laikā uzcelt līdzīgu žogu arī uz robežas ar Rumāniju.
Savas bažas par pašreizējo situāciju paudušas arī Albānija un Bulgārija, kuras satraucas par to, ka arī tās drīzumā var kļūt par bēgļu pārvietošanās mērķi.
Vienlaicīgi izteikts pieņēmums, ka laikā, kamēr Eiropas Savienība un Turcija turpina diskusijas par abpusēju vienošanos bēgļu krīzes pārvarēšanai, savas aktivitātes varētu ievērojami pastiprināt arī cilvēku kontrabandisti.
Jau ziņots, ka Slovēnija un kaimiņiene Horvātija nolēmušas ar trešdienu, 9.martu, vairs neatļaut caur to teritorijām doties vairumam imigrantu. Šādi valstis cenšoties noslēgt tā saukto migrācijas Balkānu maršrutu, pa kuru migranti no Turcijas cenšas nokļūt Eiropā, lielākoties dodoties uz Vāciju.
Slovēnijā amatpersonas ziņo, ka valstī tiks ielaisti tikai tie cilvēki, kuriem nekavējoties nepieciešama humānā palīdzība. Iepriekš daļēji savas robežas slēdza arī Austrija, Ungārija un Slovākija.
Šis lēmums seko pēc pirmdien, 7.martā, panāktās pagaidu vienošanās starp Eiropas Savienību (ES) un Turciju par to, ka Turcija uzņems atpakaļ visus bēgļus, kas nonāk Grieķijā, bet par katru atpakaļ pieņemto cilvēku Eiropa izmitinās vienu sīrieti no Turcijas.
Tā sauktā "Balkānu ceļa" slēgšana migrācijas plūsmai ir daļa no vienošanās, kurā paredzēta cieša sadarbība ar ES un Turciju, sūtot atpakaļ migrantus, kas cenšas šķērsot valstu robežas, lai nokļūtu Rietumeiropā.
Pašlaik tiek izskatīts plāns, kurā ES paudusi gatavību par katru atpakaļ aizsūtīto Sīrijas bēgli uzņemt vienu patvēruma meklētāju pa tiešo no Turcijas bēgļu nometnēm. Šis plāns gan izraisījis pretrunīgu reakciju, jo dažādas starptautiskās institūcijas apšauba tā atbilstību starptautiskajiem likumiem par tiesībām uz patvēruma pieprasīšanu.
